Menu
 

Komponiste Lolita Ritmane: Dot, nevis gaidīt, ka kāds man ko dos Apriņķis.lv

  • Autors:  "Kodols"
Foto - no privātā arhīva Foto - no privātā arhīva

Holivudā dzīvojošā un strādājošā izcilā latviešu komponiste un “Grammy” balvas laureāte Lolita Ritmane, kura komponējusi mūziku filmai “Dvēseļu putenis”, septembra nogalē kopā ar diriģenti Eimiju Andersoni un dzīvesbiedru, skaņu režisoru Marku Matsonu viesosies Latvijā, lai Latvijas Radio studijā ierakstītu visu triju komponētās oriģinālmūzikas celiņu jaunā, talantīgā režisora Daniela Kreicberga īsmetrāžas animācijas filmai “Tahlequah the Whale: A Dance of Grief”.

“Tas ir aizkustinošs stāsts par zobenvaļu mātīti Tahleku, kura, nesot sava mirušā mazuļa ķermeni, okeānā nopeldēja tūkstošiem jūdžu. Filmas sižets balstīts uz patiesiem notikumiem: 2018.gada 24.jūlijā pie Sietlas Vašingtonas štatā dažus mirkļus pēc piedzimšanas pēkšņi nomira jaundzimušais zobenvalis. Viņa māte sava bērniņa nedzīvo ķermeni turpināja nest pa ūdeni vairāk nekā 1000 jūdzes, publiski demonstrējot sēras un izpelnoties starptautisku preses un lasītāju uzmanību. Mums šķiet, ka šī filma uz klimata pārmaiņu fona būs ļoti aktuāla,” saka komponiste, piebilstot, ka filmas pirmizrāde paredzēta 2023.gadā vairākos kinofestivālos.

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Abi ar vīru 2018.gadā uzkāpām Sidnejas tilta augšā.

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Abas reizes, kad piedzima mūsu bērni: 1991.gadā, kad piedzima dēls Andris, un 1992.gadā, kad piedzima mūsu dvīnītes Aija un Ilze.

Kas jūs iedvesmo darbam?
Daudz kas! Daba, ģimene, sēras, prieki… Dažreiz bēdu brīžos tikt galā ar emocijām palīdz mūzika. 2018.gadā nomira mans tēvs, 2021.gadā māte. Abi nodzīvoja garu mūžu, tomēr atvadīties no vecākiem ir liels pārdzīvojums. Savādā veidā tieši šie beidzamie gadi ir bijuši visradošākie manā mūžā. Jūtu, ka abi vecāki no debesīm skatās, vēro un dod man iedvesmu.

Jūsu veselīgie ieradumi?
Garas ikdienas pastaigas – piecas dienas nedēļā nostaigāju desmit tūkstošus soļu jeb aptuveni astoņus kilometrus dienā.

Jūsu kaitīgie ieradumi?
Izvēlēties saldējumu, nevis grauzt burkānus pulksten desmitos vakarā. Un vispār nevajadzētu tik vēlu vakarā ēst!

Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvusi?
Dot, nevis gaidīt, ka kāds man ko dos. Ja metos ar visu sirdi kaut kur iekšā un dodu 100 procentus, jo laimīgāka esmu.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
No seniem laikiem – filma “Being There” ar aktieri un komiķi Pīteru Selersu (Peter Sellers). Ir labi pasmieties, un šī filma man vienmēr liek smieties līdz punktam, ka beigās raudu smieklu jūrā!

Kādu mūziku klausāties?
Visvisādu! Bet vēl svarīgāk, manuprāt, ir neklausīties neko un ieklausīties klusumā.

Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Es reti ēdu pusdienas restorānos, bet mīļākais restorāns īpašiem gadījumiem – vakariņām – ir franču restorāns “Mistral” Losandželosā.

Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Gribētu dzīvot Latvijā pagājušā gadsimta 30.gados un izjust, kā šeit bija, kad mani vecāki bija bērni.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.