LNSO īpašais koncerts "Rīts ar LNSO" aizsāk jaunu pieredzi

Kā informē orķestra pārstāvji, šis koncerts aizsāk LNSO jauna veida koncertpieredzi – rīta koncertus ar draudzīgu biļešu cenu. Galvenā mērķauditorija – skolēni, studenti, seniori, bet pievienoties aicināts jebkurš interesents.

Koncerta ievadā skanēs Pētera Vaska spēcinošais 2002. gada opuss “Musica appassionata”, Sergeja Prokofjeva “Pirmo vijoļkoncertu” jaunās un apņēmīgās vijolnieces Magdalēnas Gekas solo izpildījumā, kā arī Čaikovska šedevrs, kas noslēdz meistara dzīvi un met tiltu uz viņa nemirstīgumu. Jau šīs nedēļas beigās un nākamās nedēļas sākumā Vaska “Musica appassionata” LNSO un Andra Pogas sniegumā skanēs Bratislavā, Eksanprovansā, Parīzes filharmonijā un vairākos koncertos Vācijā un Šveicē. Savukārt 2019. gada pavasarī Andris Poga šo pašu skaņdarbu diriģēs koncertos ar Elbas filharmonijas Ziemeļvācijas Radio orķestri Hamburgā un Lībekā.

Sergeja Prokofjeva “Pirmā vijoļkoncerta” (1917) iecere rodas, kad Prokofjevs ir jaunais komponists, viņam vēl nav 25 gadi, un koncerts top apmēram vienā laikā ar populāro, dzīvesprieka pilno “Klasisko simfoniju”. Dzird runājam, ka daudziem mīlestība uz Prokofjeva mūziku sākusies tieši ar “Pirmo vijoļkoncertu”, un viens no šiem daudzajiem ir pianists Svjatoslavs Rihters, kurš teicis: “Ja mīli mūziku, man liekas, ir neiespējami palikt [šī darba] nesavaldzinātam. Iespaids tāds, it kā tu pavasarī pirmoreiz atvērtu logu un pirmoreiz no ielas istabā ievirmotu nemierpilnas skaņas.”

LNSO rudens turnejas programmās Vācijā un Šveicē Prokofjeva “Pirmajā vijoļkoncertā” soliste būs pasaulslavenā Baiba Skride, savukārt 18. oktobra rīta koncertā solo spēlēs jaunā, daudzsološā mūziķe ar Eiropas pieredzi Magdalēna Geka. Mūziķe ieguvusi maģistra grādu Parīzes Nacionālajā augstākajā mūzikas un dejas konservatorijā (CNSMDP) vijoles un kameransambļa specialitātē. Kā orķestra mūziķe spēlējusi “Kremerata Baltica” un Francijas Radio filharmoniskajā orķestrī. Īpaši nozīmīga Magdalēnai ir mūsdienu komponistu mūzika: viņa pirmatskaņojusi ap trīsdesmit jaundarbu, cieši sadarbojoties ar jaunajiem komponistiem Platonu Buravicki, Santu Bušu, Asiju Ahmetžanovu un Gabrielu Sivaku (Argentīna). Magdalēna Geka spēlē 1697. gadā būvētu Džuzepes Gvarnēri vijoli, ko viņai laipni aizdevis “Boubo-Music” fonds no Šveices.

18. oktobra vakara programmā skanēs Pētera Čaikovska “Sestā simfonija” – Čaikovska beidzamais pabeigtais opuss. Viņš pats diriģēja pirmatskaņojumu un pusotru nedēļu vēlāk devās mūžībā – tobrīd Pēterburgā valdīja holera, un Čaikovska gadījumā ticamākā liekas versija par nepareizu vai, iespējams, nesavlaicīgu ārstēšanu, tādēļ novājinātais organisms gan spēja pārvarēt pamatslimību, tomēr vienlaikus zaudēja pārāk daudz no dzīvības spēka, lai atlabtu.

Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs.