Februāra sākumā notiks Brīvdabas muzeja simtgadei veltīta konference
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
2.februārī Rīgas Latviešu biedrības namā notiks Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Simtgades konference, kurā par Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja tapšanas vēsturi, par brīvdabas muzeju lomu kultūras mantojuma saglabāšanā Eiropā un to nākotnes perspektīvām runās gan Baltijas muzeju pārstāvji, gan kultūras mantojuma eksperti, gan muzeju starptautisko apvienību vadītāji.
Kā pavēstīja muzeja pārstāve Līga Rimšēviča, konferences pirmo sesiju atklās Brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais ar ziņojumu "Brīvdabas muzejam 100 – fakti, viedokļi, pārdomas". Konferenci turpinās starptautisko institūciju pārstāvji – Starptautiskās muzeju padomes valdes locekle Alenka Černeliča Krošelja un Eiropas brīvdabas muzeju asociācijas prezidente Hilde Šēfsa, skaidrojot muzeju nozīmi kultūras mantojuma kontekstā 21.gadsimtā.
Par Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lomu Latvijas kultūras mantojuma kontekstā stāstīs Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis. Ar referātu "Latvijas arhitekti un tautas celtniecība: pētniecība, aizsardzība, iedvesma. 1918-1940" uzstāsies Latvijas Mākslas akadēmijas pētniece Karīna Horsta.
Konferences otrajā daļā par Igaunijas brīvdabas muzeja tagadni un nākotni stāstīs muzeja valdes loceklis Tanels Vēremā un Arhitektūras un kultūras mantojuma departamenta vadītāja Dagmara Ingi, savukārt Lietuvas etnogrāfijas muzeja direktore Gita Šapranauskaite iepazīstinās ar savu un kolēģu pieredzi ceļā uz atvērto muzeju, par apmeklētāju grupu piesaisti un iesaisti muzeja darbā.
Etnogrāfisko ekspedīciju nozīmi 21.gadsimtā analizēs Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja Aija Jansone. Savukārt ar Sēlijas sētas izveides ieceri Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā iepazīstinās muzeja arhitekts Jānis Zemgus Jātnieks.
1924.gada 2.februārī pēc arhitekta Paula Kundziņa ierosinājuma Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Pieminekļu valde pieņēma lēmumu par Brīvdabas muzeja dibināšanu. Šajā laikā pavisam jaunajā Latvijas valstī, kurā tikai nesen bija beidzies karš, bija inteliģenti un viedi cilvēki, kas saprata kultūras mantojuma nozīmi, ka noteikti jāsaglabā nākamajām paaudzēm liecības par zemnieku dzīves veidu, kas līdz ar jaunās valsts attīstību nešaubīgi pagāja. Jārada vēstures realitātes sajūta par to, no kurienes mēs nākam.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem savas nozares muzejiem Eiropā. Tas veidots ar mērķi nākamajām paaudzēm saglabāt liecības par zemnieku dzīves veidu – celtnēm, to iedzīvi, kā arī ēku izvietojumu zemnieku vai zvejnieku sētā no 17.gs. līdz 20.gs. vidum dažādos Latvijas novados. Šobrīd no Latvijas kultūrvēsturiskajām zemēm – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Sēlijas – muzeja 87 hektāru platībā ir izvietoti 114 objekti.