Gleznotāja Liene Gusta: Darbos ļoti bieži iesaistu bērnus ^{Apriņķis.lv}

Vārds “epifānija” sengrieķu valodā apzīmē uzplaiksnījumu, atklāsmi jeb mirkli, kas ļauj ierasto pēkšņi ieraudzīt citādā gaismā, un arī Lienes gleznas kā nejauši izlauzies gaismas stars ļauj ieskatīties tieši acīs lapsai, staltbriedim vai vilkam, izgaismojot meža noslēpumaino pasauli. Varbūt pat katra no tām ir kā maza epifānija. Un ne tikai meža, bet arī pļavas un dārza epifānijas, kas ļauj ieraudzīt puķes dvēseli, bites spārna smalkumu un zirga silto purnu. 

Izstādē apskatāmas krāšņas eļļas gleznas, kas tapušas 2023. gadā, un kolekcijas kodols ir meža iemītnieku portreti. Arī Lienei pašai šīs gleznas bija atklāsmes, un tagad viņa uz dzīvo dabu raugās citām acīm. “Jo vairāk gleznoju dabu, jo biežāk, vienkārši ieraugot kādu augu vai dzīvnieku, jau redzu, kā to gleznotu. Kādas būtu proporcijas un detaļas, kā es klātu krāsu slāņus un kādi būtu darba noslēguma triepieni, pēc kuru uzklāšanas dzīvnieks vai augs gleznā atdzīvojas – skropstas, ūsas, smalkās spalviņas, kas iemirdzas saules gaismā, vai auga dzīslojums,” teic gleznotāja Liene Gusta. 

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Astoņpadsmit gadu vecumā mana labākā draudzene mācījās apmaiņas programmā Itālijā, un es izlēmu, ka varētu nopirkt aviobiļetes uz Itāliju un viņu apciemot. Tas bija mans pirmais lidojums vienai pašai. Turklāt no lidostas līdz pilsētai, kur viņa tolaik dzīvoja, bija jābrauc ar autobusu, metro un vēl ar vilcienu. Tajā laikā tas likās ļoti nozīmīgi un arī bailīgi. Bet joprojām labākās atmiņas no šī brauciena.

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Dēliņa piedzimšana 2018. gadā.

Kas jūs iedvesmo darbam?
Miers un relaksācija. Būt pašai ar sevi un to uzlikt uz audekla. Darbos ļoti bieži iesaistu bērnus – viņiem tas liekas ļoti nozīmīgi. Iedvesma – tā saikne, ko veidoju ar bērniem, gleznojot kopā. Parādot, cik nozīmīgi ir darīt to kopā, un lepoties ar iznākumu. 

Jūsu veselīgie ieradumi?
Mūsu dārzs – augļi un dārzeņi, ko paši ar bērniem iestādām un ēdam. 

Jūsu kaitīgie ieradumi?
Sociālie tīkli. No tiem vēlētos atkāpties, bet īsti neizdodas to izdarīt, jo šobrīd uzrunāt savus klientus un parādīt savas gleznas var tieši šādi – veidojot saturu “Instagram”, “Facebook”, “TikTok”. Tas aizņem daudz laika. Labprātāk to laiku pavadītu gleznojot, bez katra otas triepiena iemūžināšanas video un fotogrāfijās.

Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvusi?
Attīstot sevi, parādu arī bērniem, cik vērtīgi ir strādāt pie saviem hobijiem un būt aizrautīgam, iztēles bagātam.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?  
Kopš esmu divu burvīgu bērnu mamma, laikam neatņemama dzīves sastāvdaļa ir animācijas filmas. Tās ļoti iedvesmo ar kādu svarīgu un pamācošu vēstījumu. Kā piemēru varu minēt filmu “Loraks”, kurā divpadsmit gadus vecais Teds Viginss meklē kādu lietu, ar kuras palīdzību iekarot savu sapņu meiteni. Lai to atrastu, viņam ir jāatklāj stāsts par kašķīgu, tomēr apburošu būtni vārdā Loraks, kas cīnās, lai aizsargātu savu pasauli. Filma parāda bērniem, cik nozīmīga ir daba un ka tā ir jāsargā.

Kādu mūziku klausāties?
Mūzika caurvij visas manas gleznas. Ikreiz gleznojot ieslēdzu skaļu mūziku, nav pat svarīgi, kas skan. Straujais mūzikas ritms palīdz ātrāk virzīties uz priekšu arī gleznā. Klausos gan latviešu, gan ārzemju mūziku.

Jūsu neprātīgākais spontānais pirkums?
Noteikti māja Pierīgā. Tobrīd dzīvojām dzīvoklī Rīgā. Man gribējās atgriezties pie dabas, pilsētas dzīve tā nevilina.

Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Principā ir divas galējības – izbaudu to, kur esmu tagad, un ļoti novērtēju laiku, kad studēju. Joprojām piedalīties izstādēs. Nedaudz ir sajūta, it kā būtu atgriezusies studiju gados, kad katru semestri bija jāprezentē un jāizstāda savi darbi.