Līgošanai un jāņošanai pa vidu tomēr ne mazums piesaukts arī karš, pandēmija, cenas un, protams, kā mēs to visu pārcietīsim, kā rudeni un ziemu pārlaidīsim. Pašam vēl ar alus kausu rokā un vaiņagu galvā nācies visādos skaidrojumos mesties par dažu labu medijos saceltu troksni vai arī vienu otru pilnīgu noklusējumu. It kā jau trauksmainā laika dienišķās raizes tik skaistajos svētkos nāktos turēt iespējami nostāk, tak šoreiz arī cauri līksmībai uzjundī kaut kas no traģiskā, kaut kas no nomācošās neziņas, nule medijos izskanējušā paredzējuma: būs katastrofa. Bet vispārējā jautrība domās liek atslābināties un pārlikt: johaidī, izturēsim! Un galu galā var uzraut kādreiz skandētu melodiju: "Ak, nabadzība, nabadzība, iepūt man…"