Baltijas valstīs enerģētikā pašlaik burtiski deg jaunu ģenerējošo jaudu jautājums, taču rīcībā pietrūkst ātruma un jau tagad ir skaidrs, ka izvirzītos ambiciozos mērķus paredzētajā laikā neizdosies sasniegt, intervijā aģentūrai LETA atzina Pasaules enerģijas padomes (PEP) Latvijas nacionālās komitejas prezidente Olga Bogdanova.
Vārdam ir spēks. Tas var pacelt, nogremdēt, var ielīksmot, aizvainot, var satriekt uz ilgu laiku. Bet bieži vien neiedomājamies, ka izsētie apgalvojumi, apzīmējumi, epiteti nosēžas, paliek un saviem sējējiem līdzi nelido. Gluži otrādi – tie veic netīkamo apziņas skalošanas darbu. Liek mums justies bez vainas vainīgiem par visādām sadzīviskām drazām un par valsts nesakarīgo politiku.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien atbalstīja Kultūras ministrija (KM) priekšlikumu 2024.gada budžetā paredzēt papildus līdzekļus 2 091 805 eiro apmērā, lai par 6% celtu valsts algoto kultūras darbinieku atalgojumu.
Latvijas rūpniecība oktobrī panāca pirmo pozitīvo gada pieauguma skaitli kopš 2022.gada jūnija. Tas notika, pateicoties lielam kāpumam enerģētikā. To ietekmē laika apstākļi, arī svārstīgo elektrības un gāzes cenu attiecības. Aiz loga redzamais liecina, ka enerģētikā varētu būt izcili labi skaitļi arī novembrī un decembrī. Līdz ar to rūpniecības kopējie rezultāti 4. ceturksnī būs labāki nekā pirmajos desmit mēnešos kopumā, kad tā gada griezumā saruka par 5,3%.
Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā pieauga par 18% un bija 147,88 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.
Caur Latvijas robežkontroles punktiem šogad 11 mēnešos Eiropas Savienībā (ES) ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas, tostarp novembrī ievestas 61 894 tonnas, informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.
Lejupslīde Latvijas apstrādes rūpniecībā, kas sākās pēc Covid-19 pandēmijas beigām un Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā, tuvojas beigām, un jau nākamā gada sākumā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā varētu atkal sākt augt.
Ķekavas novadā septiņās vietās varēs parakstīties par partnerības likumprojekta nodošanu referendumam, liecina informācija pašvaldības mājaslapā.
Demogrāfiskās tendences Pierīgas novados jau labu laiku uzrāda aizvien pieaugošu līkni – pašvaldībās reģistrēto bērnu skaits pieaug. Tas attiecas gan uz bērniem pirmsskolas vecumā, gan skolas vecuma bērniem. Tas savukārt liek pašvaldībām meklēt dažādus risinājumus, kā pilnvērtīgi nodrošināt pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu pieejamību visiem bērniem novadā.
2023.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ražošanas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē samazinājās par 22,9 %, apstrādes rūpniecībā – par 3,9 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē – pieaugums par 40,4 %.
Ropažu evaņģēliski luteriskā baznīca decembrī turpinās atzīmēt nozīmīgo un skaisto 130 gadu pastāvēšanas jubileju.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi atklātu projektu atlasi, aicinot pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam pašvaldības, kas vēlas izveidot sociālos mājokļus esošajos īpašumos, informēja CFLA pārstāvji.
Lielā pieprasījuma dēļ pagarināta Jūrmalas restorānu nedēļa, informēja pašvaldībā.
Lai gan Hārvarda Universitātes pētījumi liecina, ka tieši mācīšanās pieredze agrīnā vecumā bērniem palīdz veidot spēcīgu pamatu panākumiem skolā un studijās, un daudzviet pasaulē aktīvi tiek strādāts, lai nodrošinātu lielākas investīcijas un inovācijas agrīnajā mācību procesā, t.sk. pirmsskolā, Latvijā aizvien plaši izplatīts ir arī mīts par to, ka pirmsskolas nodrošina tikai bērnu pieskatīšanu, nevis pilnvērtīgu izglītošanu. Tas sekmē arī izpratnes trūkumu par pirmsskolas pedagogu lomu izglītības procesā. Jo ilgāk pirmsskolas pedagogi jutīsies nenovērtēti un saskarsies ar atbalsta trūkumu, jo vairāk nozare saskarsies ar pedagogu trūkumu.
Pagājušās nedēļas nogalē Madonas Kultūras nama pārpildītajā zālē notika Aivas Birbeles jaunās komēdijas "Rabarberu vīns" pirmizrāde. Tās laikā valdīja visplašākā emociju gamma, un publika izrādi uzņēma ar smieklu šaltīm un ovācijām.
