Aizvadītās nedēļas nogalē ar koncertu Latgales vēstniecībā “Gors” Rēzeknē dziedātājs Igo ieskandināja savu Ziemassvētku koncertprogrammu “Patiešām priecīgi Ziemassvētki”, kas 20.decembrī būs klausāma Salaspils kultūras namā “Rīgava” un 29.decembrī Kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”.
Šā gada desmit mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 2,1 miljons ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 11,9% vairāk nekā 2022.gada pirmajos desmit mēnešos, taču par 14,9% mazāk nekā 2019.gada pirmajos desmit mēnešos, laikā pirms pandēmijas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Lai gan šis gads uz dažu iepriekšējo gadu fona finanšu tirgos aizritējis mierīgi – ar salīdzinoši nelielām svārstībām – kopumā tas bijis interesantiem notikumiem bagāts. Vēlos tuvāk aplūkot vienu no šiem interesantajiem notikumiem vai drīzāk fenomeniem, ko šogad cita starpā novērojām un izjutām finanšu tirgos, – “lielisko septītnieku”. To veido septiņi lielākie ASV tehnoloģiju nozares uzņēmumi, kuru kopējā vērtība ir tik liela, ka pat spēj radīt ietekmi finanšu tirgos pasaulē.
No pirmdienas uz Vidzemes šosejas (A2), uz tilta pār Lorupes gravu, sāk atjaunot drošības barjeras un margas. Darbu vietā ierobežots braukšanas ātrums līdz 50 un 30 km/h un būs aizliegta gājēju pārvietošanās pa ietvi tilta pusē, kurā notiek darbi.
Līdz ar ziemas ceļojumu sezonu Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas iedzīvotājus pirms ceļošanas rūpīgāk izzināt situāciju galamērķa valstīs.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons iesniedzis aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) atlūgumu un mēneša laikā atstāšot darbu Aizsardzības ministrijā, liecina Garisona ieraksts sociālajā medijā "Facebook".
Pagājušās nedēļas otrajā pusē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no Pierīgas novadiem un Jūrmalas saņēmis pusotru desmitu izsaukumu. Teju puse bijusi par nolūzušiem kokus, kas bija nokrituši uz ceļa braucamās daļas – pieci šādi izsaukumi saņemti Ropažu novadā un pa vienam Jūrmalā, Ādažu novadā un Siguldas novadā, informēja VUGD.
Latvijas banku sektors šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 564,406 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.
Serbijā valdošā prezidenta Aleksandra Vučiča pārstāvētā Serbijas Progresīvā partija (SNS), kas atrodas pie varas kopš 2012.gada, svētdien paziņoja par pārliecinošu uzvaru parlamenta vēlēšanās.
Premjerministra pienākumu izpildītāja Ana Brnabiča paziņoja, ka pēc puses balsu saskaitīšanas SNS tiek lēsts 47% vēlētāju atbalsts, kas nozīmētu ap 130 vietām Serbijas parlamentā, kur ir 250 deputātu.
Pats Vučičs žurnālistiem paziņoja, ka viņa partija "ar 127 vietām ir ieguvusi pilnīgu vairākumu parlamentā".
Kā paziņoja Brnabiča, opozīcijā esošo koalīciju "Serbija pret vardarbību" (SPN) atbalstījuši 23% vēlētāju. Eiropas Savienības vērtības atbalstošā SPN organizēja mēnešiem ilgos ielu protestus, kurus izraisīja divas maijā notikušās apšaudes.
Svētdien notikušajās parlamenta un pašvaldību vēlēšanās galvenā sacensība bija starp Vučiča SNS un centrisko koalīciju, kura vislielāko pretestību populistiem varētu radīt Belgradas pašvaldībā. Opozīcijas uzvara galvaspilsētā nopietni apgrūtinātu Vučiča stingri valdīšanu valstī, pieļāvuši analītiķi.
Vēlēšanu novērotāji un neatkarīgie mediji ziņoja par pārkāpumiem vēlēšanu laikā, piemēram, par etniskajiem serbiem no kaimiņos esošās Bosnijas, kas pulcējās balsot sporta zālē Belgradā, kura nebija oficiāls vēlēšanu iecirknis, un par uzbrukumu novērotāju komandai, kuras automašīnai Serbijas ziemeļu pilsētā tika uzbrukts ar beisbola nūjām.
Belgradas pētniecības centrs "Caurskatāmība un atbildība" pauda bažas par organizētu nelikumīgu balsu nodošanu Belgradā, kad vēlētāji no citām valstīm esot nogādāti iecirkņos. Centra novērotāji arī paziņoja par vēlētāju uzpirkšanu un personu, kurām nav attiecīga pilnvarojuma, atrašanos vēlēšanu iecirkņos.
Brnabiča tādas apsūdzības noraidīja, kā "melus ar mērķi sēt paniku".
Kopš Vučiča atkārtotās ievēlēšanas prezidenta amatā pagājis tikai pusotrs gads, taču pēc vairākus mēnešus ilgušiem protestiem viņš izšķīries izsludināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, lai nostiprinātu savu kontroli pār valdību.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā prezidents bija visur - uz plakātiem, sociālās saziņas vietnēs izplatītajos videoklipos un visu diennakti vērojamajos televīzijas ziņu raidījumos.
Kopš piektdienas Rīgas reģionā reģistrēti 234 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši 15 cilvēki un viens gājis bojā, liecina Valsts policijas informācija. Cietušo vidū ir trīs gājēji.
Izraidīšana varētu attiekties uz vairāk nekā 1000 Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.
Ir paaudze, kam joprojām labā atmiņā ir Antra Ozola un viņas izpildītā Ulda Stabulnieka dziesma “Nedrīkst sasteigt”. Savulaik Antra, kas tagad sevi droši dēvē par jūrmalnieci, dziedājusi populārajā ansamblī “Tip-top”, tāpat mūziķa un tolaik arī dzīvesbiedra Adriana Kukuvasa vadītajā grupā “Proventus”. Viņas balss skanējusi daudzās Adriana Kukuvasa sacerētajās dziesmās, turklāt rokoperā-baletā “Mazā nāriņa” dziedātāja atveidoja titullomu. Gana ilgu laiku par Antru Ozolu nekas netika dzirdēts, līdz īsi pirms pandēmijas viņa atgriezās uz skatuves kopā ar saksofonistu Māri Trankali un ar apvienības “Paldies tev, draugs!” koncertiem uzstājās daudzviet Latvijā. Nule Antra Ozola iedziedājusi savu pirmo albumu “Saulvējā”, tālab aicinājām viņu uz sarunu.
Nedēļas nogalē notikušajās spēlēs pa diviem zaudējumiem piedzīvoja Latvijas virslīgas un pirmās līgas turnīros spēlējošie Pierīgas vīru klubi. Pie panākumiem tika “FK Ķekava” florbolistes, kā arī florbola kluba “Baloži” un Inčukalna “Coyote” florbolisti.
Mārupes sporta centra dāmu volejbola komanda sestdien piedzīvoja zaudējumu Latvijas kausa izcīņas pusfināla spēlē. Cīņā par iekļūšanu Latvijas basketbola Užavas kausa ceturtdaļfinālā otrreiz smagu sagrāvi svētdien cieta Salaspils sporta skolas vienība.
Eiropas ekonomika kopumā ir izrādījusies noturīga pret kara Ukrainā radītajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, tādu redzējumu aģentūrai LETA pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
