Divi latvieši – trīs biedrības. NVO Pierīgas novados (nobeigums) ^{Apriņķis.lv}

Raksta pirmo daļu lasiet šeit, bet otro daļu – šeit.

Atšķirīgi modeļi

Latvijā šādi īpašie modeļi ir divi. Biežāk sastopamais no tiem ir deleģējums. Pašvaldība uzdod biedrībai veikt kādu noteiktu funkciju vai darbu – ilgstošu un regulāru vai vienreizēju – un par to samaksā. Piemēram, sociāli mazaizsargāto grupu iedzīvotāju apsekošanu vai sporta spēļu organizēšanu. Priecīgi visi: biedrībai ir iespēja reāli strādāt saskaņā ar saviem mērķiem, bet pašvaldība ļauj savējiem justies noderīgiem, atslogojot administrācijas darbu, daudzos iepirkumus utt.

Otrs – retāks – modelis ir nevalstisko organizāciju (NVO) apvienības, kādas Latvijā ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Šāda apvienība ir biedrība biedrībām – tāda kā jumta organizācija, kam likumīgi nav nedz īpaša statusa, nedz atvieglojumu, nedz arī izredzēti finansēšanas noteikumi. NVO apvienība ir kā tāda biedrību arodbiedrība, kas ir ieinteresēta sadarbībā ar pašvaldību. Savukārt pašvaldībai, atbalstot NVO sektoru, ir svarīgi ievērot vienlīdzības principu, kur vienīgajam kritērijam vajadzētu būt biedrības aktivitātei un ieguldījumam novada un sabiedrības labā, nevis piederībai kādai jumta organizācijai.

Viena no trim man zināmajām NVO apvienībām darbojas Olaines novadā. Savukārt Ādažos ir iestrādāta prakse ar pašvaldības deleģējumiem biedrībām.

Olaines modelis – NVO apvienība

Olaines novadā reģistrētas 124 biedrības un 10 nodibinājumi, to skaitā 25 nevalstiskās organizācijas, 13 sporta biedrības, 50 dārzkopības sabiedrību biedrības. Pašvaldības sniegto atbalstu, to skaitā nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotāji un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atzinīgi novērtēja konkursā, atzīstot, ka Olaines novada pašvaldība ir ģimenei draudzīgākā pašvaldība Latvijā 2017. un 2018. gadā.

Tāpat kā citur Latvijā, arī Olainē biedrības palīdz pašvaldībai pasākumu, nodarbību, treniņu organizēšanā, vides labiekārtošanas projektos un citās novada aktivitātēs. Piedalās arī Eiropas Savienības projektos. Viens no lielākajiem projektiem, kas īstenots ar biedrības iniciatīvu, pašvaldības un ES līdzfinansējumu, ir "Olaines Amatniecības un mākslas centrs", kuru realizējusi Olaines novada senioru biedrība "Liepas". Tas izveidots ar mērķi sniegt daudzpusīgas radošās pašpilnveides iespējas senioriem, bērniem un citiem interesentiem, īpaši akcentējot latviešu tradicionālajā kultūrā balstītu mākslu un amatniecību.

Olaine ir viens no dažiem Latvijas novadiem, kur izveidota NVO apvienība. Tā apvieno un koordinē lielāko daļu novada aktīvākās biedrības. NVO apvienības koordinators ir pašvaldības darbinieks ar pusslodzes likmi. Viņa uzdevums ir saskaņot un veicināt nevalstisko organizāciju darbu – konsultēt, ko un kā nevalstiskās organizācijas var darīt un ietekmēt, gan paužot pilsonisko un sabiedrisko nostāju, gan veicinot dažādas aktivitātes un realizējot projektus, kas saskan ar biedrības mērķiem. Ikdienā pašvaldība NVO apvienībai un citām novada biedrībām sniedz informatīvu atbalstu par iespējām piesaistīt valsts, privāto fondu vai Eiropas fondu finansējumu. Līdz šim biedrības ir izmantojušas atbalsta programmu "LEADER" – iesaistījušās gan "Pierīgas partnerības" teritorijas "LEADER" programmā, gan arī starpteritoriālās un starpvalstu sadarbības "LEADER" programmā, kur sadarbojas dažādas partnerības kopā, piemēram, par kopiestrādes telpu izveidi, gan arī projektā "Viedie ciemi".

Pašvaldība no budžeta līdzekļiem ik gadu piešķir finansējumu biedrību aktivitātēm, arī to veicinātās infrastruktūras izveidei novadā. NVO apvienībai 2020. gadā ir piešķirti 19 312 eiro. Šī nauda pamatā tiek izmantota biedrību un interešu grupu dažādu aktivitāšu finansēšanai. Pašvaldība atbalsta publisku pasākumu organizēšanu, tostarp tādus, kad cilvēki nāk kopā un saturīgi pavada brīvo laiku. Piemēram, pensionāru biedrība ik gadu brauc ekskursijās, kuras daļēji finansē pašvaldība. Ar pašvaldības finansiālu atbalstu biedrības arī realizē projektus, kas pietuvināti interešu izglītībai, lai novadniekiem ir iespēja apgūt kaut ko jaunu. Šādos gadījumos dome apmaksā lektoru darbu.

Daļai biedrību lietojumā ir piešķirtas telpas – pensionāru un jauniešu biedrībām telpas piešķirtas pastāvīgai lietošanai. Citas apvienībā esošās biedrības reizi gadā savu pasākumu organizēšanai var bez maksas izmantot Olaines Kultūras centra zāli. Arī pašai NVO apvienībai kā organizācijai ir piešķirta telpa, kur biedrības var nākt kopā un darboties.

Aktīvas ir arī biedrības, kuras nav Olaines NVO apvienībā, bet saņem pašvaldības finansiālo atbalstu. Tādas, piemēram, ir sporta biedrības (kopskaitā 13), kuru darbību koordinē Olaines Sporta centrs. Finansiālais atbalsts šīm biedrībām šogad ir 139 000 eiro, ko tērē treneru algām, formām, transportam utt. Būtiski, ka biedrībām bez maksas tiek piešķirtas telpas bērnu sporta nodarbībām. Šis pašvaldības atbalsts ļoti pozitīvi ietekmē ģimenes ar bērniem, jo līdzmaksājums vecākiem par bērna sporta nodarbībām ir salīdzinoši mazs vai tā nav vispār, kas nozīmē, ka katrs novadnieks var atrast savām vēlmēm un spējām atbilstošas nodarbības.

Novads var lepoties ar futbola klubu, kurā ir vairāk nekā 200 dažādu vecumu futbolistu – gan puišu, gan meiteņu. Ir pašiem savs hokeja klubs junioriem un senioriem, pieejamas vieglatlētikas nodarbības, bokss, dažādi cīņas sporta veidi, daiļslidošana, mākslas vingrošana, šaha nodarbības, badmintons, sporta dejas u.c. – olainieši nevar sūdzēties, ka nebūtu iespēju būt fiziski aktīviem.

Olaines novada unikalitāte slēpjas arī tajā, ka vēsturiski novada teritorijā ir vairāk nekā 40 dārzkopības sabiedrību, un katrai ir sava biedrība, dažām pat divas. Arī šīm biedrībām tiek sniegts pašvaldības līdzfinansējums dārzkopības koplietošanas teritoriju labiekārtošanai, tostarp ceļu infrastruktūras, meliorācijas grāvju, ārējā apgaismojuma, bērnu rotaļu laukumu izveidei u.c. Šogad "dārzniekiem" paredzētā summa ir 150 000 eiro.

Starp daudzajiem Olaines biedrību realizētajiem projektiem īpaši atzīmējami trīs, kurus sabiedrības interesēs realizējušas dažādu mērķu nevalstiskās organizācijas.

Biedrība "Jāņupes iedzīvotāji", kura rūpējas par Jāņupes ciema un tuvākās apkārtnes vidi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, realizējusi projektu "Patriotu laukuma izveide Jāņupē". Patriotu laukums ir vieta, kur pulcēties valsts svētku laikā, gadskārtās un citos nozīmīgos brīžos. Ideja par laukumu tapa, attīstot iedzīvotāju iedibināto tradīciju valsts svētku laikā uz Jāņupes tilta balstiem nolikt svecītes. Jaunizveidoto laukumu veido siena svecīšu novietošanai, karoga masts un ugunskura vieta, ap kuru ir trīs apļi ar sēdvietām. Tās māksliniece Jeļena Kažoka ietērpusi košās mozaīkās, kuras stāsta par latviešu spēku un lietām, kas Jāņupes apkārtnē dzīvojošajiem ir svarīgas un mīļas. Projekts īstenots Latvijas lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākumā "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju" ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu.

Senioru biedrība "Liepas" realizējusi astoņus projektus. Viens no lielākajiem ir "Olaines Amatniecības un mākslas centrs". Tas izveidots ar mērķi piedāvāt radošās pašizpausmes iespējas senioriem, bērniem un visiem citiem interesentiem, īpaši akcentējot latviešu tradicionālās kultūras mākslu un amatniecību. Mākslas centra telpās ir pieejamas keramikas un aušanas darbnīcas ar aprīkojumu – keramikas apdedzināšanas krāsni, elektrisko podnieka virpu un stellēm. Arī šis projekts īstenots Latvijas lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākumā "Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju" ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu un Olaines novada pašvaldības līdzfinansējumu.

Jauniešu biedrība "Māk-onis", kuras mērķis ir popularizēt neformālo izglītību un veicināt jauniešu iniciatīvu un kura aktīvi pievēršas arī vides piesārņojuma un klimata pārmaiņu problēmai, realizējusi jauniešu apmaiņas projektu "Youth For #LessWaste" ("Jaunieši par lietderību"), kura mērķis ir pilnveidot jauniešu redzesloku un spējas, kas noder darba tirgū un personības izaugsmē: prezentēšanas prasmi, plānošanu, sadarbību, projektu vadību, orientēšanos, fizisko sagatavotību un citas. Projekts īstenots kopā ar Lielbritānijas organizāciju "Rethink Youth!" un Evreeikeres pašvaldību (Norvēģija). Projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" atbalstu.

Ādažu modelis – deleģējums

Ādažu novadā reģistrētas 149 sabiedriskās organizācijas, biedrības un nodibinājumi. Ar vismaz 10 biedrībām pašvaldība sadarbojas regulāri, ar vairākām citām – atsevišķu projektu ietvaros. Turklāt pati Ādažu novada dome ir dalībniece 11 biedrībās un nodibinājumos.

Biedrību un pašvaldības sadarbība ir plaša un pārliecinoši veiksmīga. Dome uzrunā biedrības sadarbībai dažādu projektu ietvaros; ja biedrība piekrīt, tiek slēgts deleģējuma līgums. Tieši pēc šī principa ir realizētas veselības projektu aktivitātes, organizētas bērnu nometnes. Veiksmīga sadarbība izveidojusies ar Ādažu Pensionāru biedrību informatīvā izdevuma "Ādažu Vēstis" izplatīšanā. Senioriem tā ir socializēšanās un papildu peļņa, turklāt viņi to izdara kvalitatīvāk nekā "Latvijas Pasts". Par labo sadarbību pašvaldība Pensionāru biedrībai ik gadu piešķir naudu gan ikdienas aktivitātēm, gan senioru Sporta dienai, apmācībām un dažādām lekcijām. Šogad tie ir 6850 eiro. Vairākas aktīvas biedrības – "Ādaži Velo", "Garkalnes Olimpiskais centrs", "Dzīvo sapņu fonds" u.c. – saskaņā ar pašvaldības deleģējuma līgumu organizē sporta, kultūras, izglītības un citus pasākumus. Dažādu sporta sacensību organizēšanai vien novadā šogad piešķirti 5450 eiro, un uz šo finansiālo atbalstu pretendē dažādas biedrības, kas šos pasākumus organizē. 

Jau kopš 2009. gada darbojas vietējā rīcības grupa "Gaujas partnerība". Šī biedrība regulāri izsludina projektu konkursus "LEADER" programmas ieviešanai Ādažu novadā, sniedzot iespēju īstenot neliela mēroga projektus uzņēmējdarbībā, teritorijas labiekārtošanā un sociālo aktivitāšu attīstībā.

Visām biedrībām ir iespēja piedalīties pašvaldības ikgadējā iedzīvotāju iniciatīvu konkursā "Sabiedrība ar dvēseli" vides uzlabošanai un teritorijas labiekārtošanai. Šajā konkursā var iegūt finansiālu atbalstu līdz 1000 eiro projektam Ādažos un līdz 3000 eiro projektam novadā ārpus Ādažiem. Visaktīvāk šī konkursa projektus īstenojusi biedrība "Ādažu Brīvā Valdorfa skola" – 12 projekti 10 gadu laikā. Atsevišķs pašvaldības organizēts iniciatīvu konkurss, kurā arī piedalās biedrības, ir veltīts tieši jauniešu auditorijai – tam paredzēti 1500 eiro. Ļoti aktīva nevalstiskā organizācija ir "Dzīvo sapņu fonds", kas jau vairākas vasaras pēc kārtas Ādažos priecē gan mazus, gan lielus, Līgo laukumā veidojot "Dzīvo sapņu dārzu" – minizoo, kur siltās sezonas laikā bērniem ir iespēja iepazīt tuvāk dažādus mājdzīvniekus un mājputnus. "Dzīvo sapņu dārzs" atrodas uz pašvaldības zemes un ir nodots biedrības lietošanā bez atlīdzības. Savukārt biedrības "Ādažu uzņēmēji" organizētā akcijā "Grāmatas Ādažu sākumskolas bibliotēkai" tika saziedots daudz bērnu grāmatu.

Novada dome biedrībām ne tikai sniedz finansiālu un materiālu atbalstu, bet arī palīdz ar telpām. Tiek nodrošināta bezmaksas telpa senioru aktivitātēm – apmācībām, semināriem, pasākumiem, iedzīvotāju kopsapulcēm. Biedrībām un nodibinājumiem, kas organizē treniņus bērniem līdz 19 gadu vecumam, tiek piešķirta 20% atlaide Ādažu sākumskolas sporta zāles īrei. Savukārt Ādažu Sporta centra lielajā sporta zālē 20% atlaide pienākas biedrībām, kuras organizē treniņu nodarbības pieaugušajiem. Turklāt Ādažu pirmsskolas izglītības iestādes multihalle reizi nedēļā tiek nodota bezmaksas lietošanā Ādažu novada sabiedriskā labuma organizācijām.

Noslēgumā

Kopumā jāsecina, ka pašvaldību atbalsts nevalstiskajām organizācijām ir negaidīti liels, kas, protams, ir labi no funkciju un pakalpojumu sniegšanas novada iedzīvotājiem dažādības viedokļa, taču vienlaikus jāatzīst, ka pārāk maz darba pašvaldības iegulda, revidējot un šķirojot aktivitātes, kuras būtu atbalstāmas un kuras ne, proti, nepietiekami skrupulozi seko līdzi piešķirtā finansējuma izlietojumam. Arī Valsts kontrole vairākām pašvaldībām ir aizrādījusi, ka nav stingras kontroles par naudas izlietojumu, līdz ar to, piemēram, var būt situācijas, kad pašvaldības atbalsta ļoti privātu interešu īstenošanu, kas neskar plašu sabiedrības iesaisti un pārstāvniecību.