Carnikavietis Skujiņš demonstrē aktīvu sniegumu un izcīna 21.vietu pasaules čempionātā (papildināta)
- Autors: LETA/Apriņķis.lv
Foto - LRF
Latvijas šosejas riteņbraucējs Toms Skujiņš svētdien Lielbritānijā izcīnīja 21.vietu pasaules čempionāta grupas braucienā, kamēr zelta medaļu kaklā kāra dānis Mads Pedersens.
Pasaules čempionātā riteņbraucējiem bija jāveic 262 kilometri no Līdsas līdz Herogeitai, pārvarot vienu kāpumu, bet distances otrajā pusē veicot deviņus apļus galamērķa apkārtnē. Svētdien Jorkšīru piemeklēja pamatīgas lietusgāzes un bija drēgns laiks, kas apgrūtināja braukšanu.
Carnikavietis Skujiņš bija starp riteņbraucējiem, kuri aptuveni 20 kilometrus pirms finiša centās ķert līderus, taču peletons viņus panāca un arī turpinājumā latvietis cīņā par medaļām neiesaistījās.
Medaļu komplektu sadalīja trijotne, kuras sastāvā bija Skujiņa komandas biedrs "Trek - Segafredo" vienībā Pedersens, itālis Mateo Trentins un šveicietis Štefans Kings. Finiša spurtā pārāks bija Pedersens, kurš kopā ar Trentinu finišēja pēc sešām stundām 27 minūtēm un 28 sekundēm, kamēr divas sekundes lēnāks bija Kings. Trīskārtējais čempions Peters Sagans no Slovākijas šoreiz samierinājās ar piekto vietu.
Skujiņš uzvarētājam zaudēja vienu minūti un 46 sekundes, kas deva 21.vietu un 30 UCI punktus. Vēl no latviešiem Krists Neilands piedzīvoja kritienu un turpināja sacensības, bet vēlāk tomēr izstājās, kamēr Emīls Liepiņš bija peletona aizmugurē.
“Jau no paša starta sacensībās valdīja diezgan augsts temps. Lielā grupa pirmo reizi sadalījās jau pirmajos 20 kilometros. Mēs atradāmies otrajā grupā, kur bija arī nākamais pasaules čempions. Nebija satraukuma par to, ka varētu nepiebraukt pie pirmās grupas,” T.Skujiņš atzina Latvijas Riteņbraukšanas federācijas preses dienestam.
“Nedaudz žēl, ka man neizdevās aizķerties kopā ar līderu piecinieku. Tālu no šī izšķirošā atrāviena mēs nebijām. Neizdevās līdz galam veiksmīgi sastrādāties ar Spānijas un Kolumbijas braucējiem, lai piebrauktu klāt pie līderiem. Bija skaidrs, ka tad, kad mūsu noķēra grupa, cīņa par desmitnieku beidzās, jo aiz muguras esošie enerģiju saglabāja daudz labāk,” teica carnikavietis, atzīstot, ka tobrīd viņam enerģija jau bija beigusies.
“Ir prieks liels par to, ka varēju izlasei un latviešu nācijai parādīt, ka mēs varam cīnīties par augstām vietām. Es ceru, ka šī ticība mūsos tikai augs un palīdzēs sasniegt labus rezultātus nākamajā gadā. Ceru, ka varēsim aizsūtīt vairāk braucējus un federācijai izdosies sagādāt budžetu. Vieta labāko desmitniekā vairs galīgi nav tālu. Ir gandarījums par paveikto, bet vienmēr gribās labāk!”