Kristaps Kotāns: Latvija ir pasaules parabobsleja centrā ^{Apriņķis.lv}

Parabobslejā šobrīd ir divi sportisti, kuri startē Pasaules kausa līmenī – Alvils Brants un Arturs Klots. Viņi ir profesionāļi, ar kuriem ir patiess prieks strādāt. Divi šāda līmeņa sportisti parabobslejā ir daudz, jo šis nekad nebūs masu sports. Pasaules kausa līmenī Latvija kopā ar ASV un Kanādu ir vienīgās valstis, kas piedalās visās sacensībās no pašiem pirmsākumiem, neizlaižot nevienu posmu.

Runājot par sievietēm parabobslejā, noteikti jāpiemin Annija Krūmiņa – pirmā sieviete, kura šajā sporta veidā uzvarējusi Pasaules kausa izcīņas posmā. Tas ir fantastisks sasniegums. Lai gan Annija vairs nav sportā, viņas karjeras bijusi panākumiem bagāta.

Jāpiezīmē, ka parabobslejā sievietes un vīrieši cīnās vienā konkurences grupā, jo šajā sporta veidā nav atšķirības starp dzimumiem. Gandrīz visi sportisti ir ar mugurkaula traumām un pārvienojas ratiņkrēslā, tāpēc startā bobs netiek iestumts skrienot. Startā darbojas palaišanas mehānisms, kas visiem sportistiem nodrošina vienādu starta ātrumu, līdzvērtīgu tam, kādu klasiskajā bobslejā panāk stumjot. Rezultāti ir atkarīgi no katra sportista meistarības, koncentrēšanās spējas un boba kontroles. Jāpiezīmē, ka meistarības līmenis mūsu sportistiem ir ļoti augsts.

Paralimpiskais sports rada jaunas iespējas

Parabobslejs nozīmē ne tikai cīņu par rezultātiem, tā galvenais mērķis ir laimīgs cilvēks. Šajā sporta veidā cilvēki parasti nonāk pēc smagām traumām, nereti tie ir profesionāli sportisti. Laikā, kamēr cilvēks ir rehabilitācijā, uzrunājam, piedāvājam šādu iespēju. Protams, cilvēkus aicina iesaistīties arī citos sporta veidos, piemēram, Latvijas Ratiņbasketbola sporta federācijā, paravieglatlētikā u.c.

Paralimpiskais sports rada jaunas iespējas un atver dažādas durvis, turklāt cilvēkam nav jābūt profesionālam sportistam. Parabobslejs šajā ziņā ir īpaši pateicīgs – ja cilvēks kaut nedaudz ir sekojis līdzi šim sporta veidam, pavisam ātri var saprast tā principus. Tad atliek vien nobraukt, izjust ātrumu un atkal sajusties dzīvam. Tieši tā pēc pirmajiem braucieniem nereti jūtas daudzi parabobslejisti.

Aizvadītā sezona – mācība nākotnei

Papildus emocijas sniedz arī sabiedrības atbalsts – Latvijā cilvēki aktīvi seko līdzi arī parabobslejistu veiksmēm un neveiksmēm. Vienlaikus tas rada arī spriedzi, jo līdzjutēji, kas raduši pie panākumiem, ikvienu sportistu pielīdzina mūsu medaļniekiem. Ja mūsējie nav trijniekā, līdzjutēji nereti to uztver kā sliktu rezultātu, tomēr, paraugoties pasaules kontekstā, redzam neskaitāmas valstis, kuras nekad nav pārstāvētas uz pjedestāla.

Patiesībā no ikviena starta un rezultāta jāizdara secinājumi un jākrāj pieredze. Aizvadītā sezona nebija veiksmīga, tomēr tā vienlaikus ir mācība nākamajam gadam.

Cīņa par paralimpiskajām spēlēm

Saņēmām arī sliktās ziņas par neiekļaušanu 2026. gada paralimpisko spēļu programmā, tomēr mēs par to vēl cīnīsimies. Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija pie šī jautājuma noteikti turpinās strādāt. Pārsteidzoši, bet tas nav mazinājis sportistu apņēmību un motivāciju – sacensībās pievienojas jaunas valstis, cilvēkiem tas patīk un viņi vēlas braukt.

Jāpiezīmē, ka neiekļaušana paralimpiskajās spēlēs daudzās valstīs ietekmē finansējuma aspektu. Arī Latvijā – līdz ko sporta veids kļūst par oficiālo olimpisko, tas atvieglo finansējuma saņemšanu no valsts un pašvaldībām. Tomēr, neraugoties uz visu, arī šobrīd ir iespējams strādāt – saņemam privātā sektora atbalstu, kā arī no pašvaldībām. Alvilu atbalsta Jūrmalas pilsētas dome, Artūru – Valkas novada dome. Galvenais, lai pašiem sportistiem būtu vēlēšanās un profesionāla pieeja, un tāda mums ir.

Estakāde viennozīmīgi ir nepieciešama

Protams, vienlīdz būtiski, lai būtu vieta, kur trenēties, lai neveidojas situācija, kad pirmie braucieni sezonā ir tieši Pasaules kausa sacensībās. Tas attiecas ne tikai uz mums, bet arī klasisko bobsleju un skeletonu. Parabobslejā mēs neizmantojam starta ieskrējienu, tiekam iestumti ar datora palīdzību, bet olimpiskajām disciplīnām mākslīgā starta estakāde Rīgā, “Daugavas” stadionā, viennozīmīgi ir nepieciešama. To apliecinājuši arī daudzi eksperti.

Visi joprojām ceram, ka estakāde atgriezīsies lielajos “Daugavas” stadiona rekonstrukcijas plānos un “Excel” tabulās kopā ar iepriekš plānotajiem līdzekļiem atjaunošanai un uzturēšanai. Un, ja Latvijas Bobsleja un skeletona federācijai būs labāki rezultāti para disciplīna no tā tikai iegūs.

Gatavība cīnīties par himnu

Arī parasportistiem ir mērķis uzvarēt Pasaules kausa kopvērtējumā un ikvienās sacensībās, kurās viņi piedalās – Eiropas čempionātā un Pasaules čempionātā. Protams, tas, cik šie mērķi ir reāli, atkarīgs no katra sportista. Viņi jūt atbildību un ir gatavi cīnīties par savu himnu apbalvošanas ceremonijā. Šī sporta veida specifika ir arī karjeras ilgumā – tā var ilgt pat 40 sezonas. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ gribētos lielāku konkurenci Latvijas sportistu starpā.

Redzam un jūtam, ka federācija un arī Latvijas Paralimpiskās komiteja mums tic. Arī Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija saredzēja mūs kā būtisku daļu no šī sporta vieda, tāpēc esam gatavi. Dodiet iespēju strādāt profesionāli un mēs nepievilsim!