Latvijas rūpniecībā 2023.gads ir sācies ar ražošanas apjomu kritumu un šis gads kopumā rūpniecībā noteikti nebūs viegls. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada janvārī salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā samazinājās par 6,1 % un arī rūpniecībā kopumā situācija janvārī bija līdzīga.
Tikko ir apritējis gads kopš dienas, kura ukraiņu dzīves pārvērta ļaunā murgā, no kura viņi nekādi nevar pamosties. Es domāju, ka ikviens no jums piekritīs, ka pirms gada, 24.februārī, mēs visi bijām emocionāli paralizēti, jo nespējām noticēt, ka tiešām 21.gadsimtā ir iespējams karš, ka tiešām ar mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām neviens nespēj “aizvērt debesis” un pasargāt bērnus, sievietes, pensionārus – cilvēkus, kuri nelūdza viņus “atbrīvot”, kuri, tāpat kā mēs, dzīvoja savas vienkāršās dzīves, jo neviens nespēja noticēt, ka pat visas pasaules sadošanās rokās nespēj apturēt šo ļaunumu.
Pirmkārt. Konkrētu pieminekļu negāšanas aizstāvjiem ir jābūt godīgiem un jāatzīst sev, ka ne jau pret jebkādu pieminekļu gāšanu viņi principiāli iestājas. Ja tā būtu, tad Staķis varētu šodien Rīgā uzsliet divu ereģētu dzimumlocekļu saplūšanu, bet jūs nevarētu to nogāzt vai pārvietot sava principa dēļ arī tad, kad jums būtu teikšana un riebums pret šo kompozīciju atrašanos jūsu dzimtās pilsētas sirdī. Pieminekļu jaukšanā vienmēr ir jārunā par konkrēto pieminekli un par konkrēto sabiedrību, kurā tas dzīvo. Princips “mēs nejaucam pieminekļus” ir melīgs.
Tikai 20% iedzīvotāju Latvijā nav sastapušies ar finanšu krāpšanas mēģinājumiem, un tas nozīmē, ka Latvijā personīgu pieredzi ar krāpnieku lamatām izjutuši biežāk nekā pārējās Baltijas valstīs, secināts bankas “Citadele” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā. Visbiežāk iedzīvotāji Latvijā un Lietuvā ar finanšu krāpniekiem saskārušies ar telefona zvanu starpniecību, savukārt Igaunijā ierastāka bijusi krāpniecisku e-pastu un īsziņu saņemšana.
Šā gada sākumā Eiropas Savienība pieņēma regulu, kas pieļauj četru kukaiņu sugu izmantošanu pārtikas ražošanā. Miltu melnuļi (Tenebrio molitor), mājas circeņi (Acheta domesticus), vidējie miltu melnuļi (Alphitobius diaperinus) un klejotājsiseņi (Locusta migratoria) ir kukaiņi, ko ar Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju nu varēs lietot uzturā arī pie mums Latvijā. Arī Latvijas uzņēmumi var ražot produktus, kuru sastāvā ir iekļauti minētie kukaiņi, taču būs jāievēro daži būtiski nosacījumi, proti, drīkstēs izmantot tikai valstīs, kas ir minētas atbilstošajos normatīvajos aktos, speciāli audzētus kukaiņus.
Attālinātais darbs, sācies pandēmijas posmā, nu, šķiet, uzņēmumu darba kultūrā ir kļuvis par ikdienu. Tomēr daži ir gājuši vēl soli uz priekšu, uz laiku piedāvājot darbiniekiem iespēju strādāt attālināti no citas valsts jeb “workation”. Tas ir darbs ar atvaļinājuma garšu, kas ļauj iepazīt citu valstu kultūru, nomainīt klimatu, apciemot sen nesatiktus, ārzemēs dzīvojošus draugus vai stiprināt ģimenes saites, saglabājot ierasto ikdienas darba ritmu.
Sāpes ir sajūta, ko pazīst ikviens – traumas, iekaisuma vai citu faktoru rezultātā organismā norisinās izmaiņas, par ko ķermenis ziņo, radot sāpju sajūtu. Sāpēm mēdz būt dažādi veidi un atšķirīgas intensitātes pakāpes, kas palīdz diagnosticēt sāpju cēloni un ļauj noteikt atbilstošāko ārstēšanas metodi. Kāpēc ir svarīgi laikus atpazīt sāpju veidu un zināt, kādus pretsāpju līdzekļus lietot, piedzīvojot sāpes.
Somijā obligātā pirmsskolas izglītība attiecas uz bērniem, kuri sasnieguši sešu gadu vecumu, Latvijā – piecu gadu vecumu, taču virkne vecāku lemj par labu pirmsskolas gaitām jau krietni agrāk. Ir vecāki, kuru bērni sāk apmeklēt bērnudārzu jau no pusotra gada vecuma, ir gadījumi, kad no divu vai trīs gadu vecuma.
Šogad ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri tuvāko sešu mēnešu laikā plāno vai apsver iespēju sākt investēt naudu dažādos finanšu instrumentos, liecina “SEB bankas” veiktā aptauja. Šobrīd dažādos finanšu instrumentos investē 36% Latvijas iedzīvotāju, bet tuvākā pusgada laikā šādu iespēju apsver vēl teju piektā daļa jeb 18% to, kuri līdz šim nav ieguldījuši savu naudu.
Ziema vēl negrasās atkāpties, un, lai gan šogad tā neatnesa lielus, ilgstošus sniegputeņus vai bargu salu, ceļu satiksmes negadījumi neizpalika. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, situācija, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir nedaudz uzlabojusies, tomēr aizvien ir vairākas lietas, ko varam ņemt vērā, lai nākotnē braukšana ziemā būtu drošāka, īpaši runājot par stūrēšanu un bremzēšanu.
3.martā tiek atzīmēta Pasaules dzirdes diena, kuras mērķis ir veicināt cilvēku izpratni par novēršamiem dzirdes traucējumiem vai zudumu. Kamēr sūdzību par dzirdi nav, lielākā daļa cilvēku šo dabas doto maņu uztver tik pašsaprotami, ka par ausu veselību ikdienā īpaši neaizdomājas. Tomēr, rūpējoties jau preventīvi par savu dzirdes veselību, nepieciešams pievērst uzmanību septiņiem aizvien bieži sastopamiem dzīvesveida paradumiem, kas mēdz bojāt dzirdi.
