Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš pirmdien, 14. augustā, paziņoja par atkāpšanos, līdz ar to demisionēs visa valdība. Vienlaikus pašreizējais premjers informēja, ka viņš atkārtoti nepretendēs uz nākamās valdības vadītāja amatu. Iesniegumu par valdības demisiju A. K. Kariņš Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniedza ceturtdien.

Nav noslēpums, ka mūsdienu arhitektūras principi krietni atšķiras, teiksim, no jūgendstila vai neoklasicisma laiku priekšrakstiem, kad dzīvojamās ēkas Latvijā tika būvētas šķietami daudz pamatīgākas, nereti ar unikālām, mākslas darbiem līdzvērtīgām fasādēm. Tā kā mūsdienu jaunajos projektos lielākoties dominē gludas, tīras formas un ornamentālus ciļņus un skulpturālus rotājumus te neatrast, vairumam cilvēku tie var šķist gaužām līdzīgi vai pat teju vienādi. Vai atkārtojamā būvniecība ir atzīstama tendence, kas veicina ilgtspēju un uzlabo mājokļu pieejamību, vai tomēr būvniecības radošā potenciāla stagnācija?

Eiropas Komisijas (EK) agrīnās brīdināšanas ziņojums par riskiem neizpildīt atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes prasības ir signāls tam, ka Latvijai ar steigu jāvieš izmaiņas pašreiz valstī pieņemtajā atkritumu apsaimniekošanas kārtībā. Galvenais uzsvars jāliek uz atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras pieejamību ikvienam iedzīvotājam visā Latvijas teritorijā, turklāt radot finansiāli izdevīgus nosacījumus tiem, kuri ikdienā atkritumus jau šķiro vai vēlas to darīt.

Latvijas iedzīvotāju finanšu labklājības pētījums "Wellbeing 2023" atklāj, ka aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jeb 31,7% pētījumā atzīst, ka ir krājuši naudu, katru mēnesi atliekot noteiktu summu vai vismaz kādu summu, ko varējuši atļauties iekrāt. Šāds pētījums tiek veikts otro gadu, un šogad par gandrīz 5% sarucis to respondentu skaits, kas veikuši regulārus uzkrājumus. Savukārt 33,2% atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā naudu nav uzkrājuši nemaz.