Šogad, piedaloties vides sakopšanas darbos, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina ievērot pamata drošības pasākumus vides sakopšanas darbu laikā.
Ronija ir vecākais bērns ģimenē. Meitenīte ir pilnīgi aprūpējama un viņas veselības stāvoklis ir vērtējams kā slikts. Ronijas pamatdiagnoze – pirmā tipa lisencefālija. Tas nozīmē, ka viņas smadzeņu rievas nav tik dziļas, kā tām vajadzētu būt. Bet lielākais izaicinājums ir epilepsijas lēkmes. Tās mēdz būt dažādas – kāda stiprāka, kāda vājāka, bet visas lēkmes ietekmē gan Ronijas attīstību, gan pašsajūtu. Ķermenītis , muskuļi ir kļuvuši ļoti savilkti, izveidojusies spastika , izveidojusies muguras skolioze, labās kājas pēdiņa vairs nelokās 90 grādu leņķī, un griežas uz iekšpusi.
Plašais viedierīču un datoru pielietojums mūsu ikdienā ir ievērojami ietekmējis to, cik un kā tiek noslogotas mūsu acis. Turklāt pavasarī, papildus citiem ikdienas faktoriem, acis var ietekmēt arī putekšņu alerģijas, spilgtā saules gaisma un joprojām aktuālie vīrusi. Kas ir galvenie acu noguruma, sausuma un diskomforta iemesli un kā varam rūpēties par acīm ikdienā?
Ir sākusies aktīvā velosezona, kas ik gadu sagādā daudz prieka, bet nes arī sāpīgus mirkļus, no kuriem būtu iespējams izvairīties, ja visi satiksmes dalībnieki būtu uzmanīgāki un ievērotu ceļu satiksmes noteikumus. Apdrošināšanas sabiedrībā “Ergo” pērn saņemti 114 atlīdzības pieteikumi par dažādiem negadījumiem, kuros iesaistīti velobraucēji. Savukārt šī gada sākums ir satraucošs Valsts policijas (VP) statistikā – līdz marta beigām ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā jau četri velosipēdisti.
No pacienta viedokļa, laba ārsta raksturojumā personības kvalitātes gūst virsroku pār tehniskajām prasmēm, ideālā gadījumā tās abas ir labā līmenī. Toties paši ārsti pirmajā vietā liek medicīnas kompetences, ārsta-pacienta modelis, viņu skatījumā, ir vairāk aizbildniecisks, proti, labs pacients uzticas ārsta viedoklim, ir līdzestīgs, atsaucīgs, nekonfliktējošs.
Papildus elpceļu un kardiovaskulāriem traucējumiem, kas novēroti garā Covid-19 pacientiem, psihiatri un neirologi savā darbā arvien vairāk sastopas ar neiroloģiskiem un psihiatriskiem traucējumiem, kas saistāmi ar Covid-19 pārslimošanu. Atbilstoši statistikai garais Covid-19 attīstās vismaz 10% pacientu pēc smagas Covid-19 norises akūta respiratorā sindroma. Savukārt 20% pacientu, kas bijuši inficēti ar SARS-CoV-2, attīstās vismaz viens ilgtermiņa simptoms.
Vairāk nekā trešā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju ir aktīvi investori, liecina SEB bankas veiktā aptauja. Tomēr salīdzinājumā ar pērnā gada rudeni iedzīvotāju skaits, kuri iegulda savus naudas līdzekļus dažādos finanšu instrumentos, ir palielinājies vien Lietuvā, kamēr Latvijā un Igaunijā esošo investoru skaits ir sarucis.
Tātad – jauniem vīriešiem nekavējoties ir jāpiesakās obligātajā valsts aizsardzības dienestā, pretējā gadījumā var pietrūkt brīvu vakanču un palikt gribot.
“Ar sauli vien pietiek, lai justos labāk!” tā nereti cilvēki izjūt pavasara iestāšanos. Tomēr daudziem pavasaris nāk ar nogurumu, nespēku, miegainību un virkni nepatīkamu emociju. Lai atgūtu spēku un dzīvesprieku, būtiski gan izprast, kas rada izsīkumu, gan iedzīvināt vienkāršas metodes patīkamu emociju atgūšanai.
Iepazīšanās internetā mūsdienās ir kļuvusi par ikdienu. Jau sen vairs nebrīnāmies, kad draugu lokā uzrodas arvien vairāk pāru, kuri viens otru ir atraduši internetā – piemēram, “Tinder”, “Facebook” vai “Instagram” sarakstē. Diemžēl ne visiem otras pusītes meklējumi beidzas laimīgi – netrūkst gadījumu, kad cerētās attiecības noslēdzas ar milzīgu vilšanos un iztukšotu bankas kontu.
54 procenti Latvijas iedzīvotāju ir sievietes. 2021.gadā 64 procenti augstskolu absolventu bija sievietes, nodarbinātas bija 72 procenti sieviešu, un arvien vairāk sieviešu iesaistās arī valsts pārvaldē un uzņēmējdarbībā.
