Simtgades Dziesmu un deju svētku biļetes nebūšot dārgākas par 65 eiro; ielūgumu skaits nepārsniegs 2%

(Komentēt)
Simtgades Dziesmu un deju svētku biļetes nebūšot dārgākas par 65 eiro; ielūgumu skaits nepārsniegs 2% Foto: publicitātes
15. marts, 10:43

Ielūgumu skaits uz Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem nepārsniegs 2% no kopējā biļešu skaita, savukārt biļešu cenas svārstīsies no 2 līdz 65 eiro, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

Juhņēviča skaidroja, ka svētku rīkotāju mērķis ir padarīt tos pieejamākus. No četriem izstrādātajiem iespējamiem biļešu izplatīšanas modeļiem, viņasprāt, optimālākais ir esošā modeļa pilnveidošana. Proti, paredzēts biļešu tirdzniecību nodrošināt gan kasēs, gan internetā. Plānots, ka vienā iegādes reizē viens cilvēks varēs nopirkt ne vairāk kā četras biļetes uz vienu pasākumu - iepriekš šis limits bija astoņas.


Tāpat paredzēts samazināt ielūgumu skaitu, nosakot, ka to apjoms nepārsniedz 2% no kopējā biļešu skaita. Savukārt biļešu cenas nepārsniegs 65 eiro, bet minimālā cena būs 2 eiro. Plānotie ieņēmumi no biļešu pārdošanas varētu būt ap 800 000 eiro, lēsa svētku izpilddirektore.

Juhņēviča norādīja, ka, visticamāk, loterijas modelis biļešu izplatīšanai netiks atbalstīts.

Lai nodrošinātu Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku pieejamību, Kultūras ministrija (KM) 2018. gadā rūpēsies par sēdvietu skaita palielināšanu, samazinās ielūgumu skaitu, kā arī divas trešdaļas pasākumu plāno bez maksas pilsētvidē, aģentūrai BNS iepriekš pauda KM pārstāve Lita Kokale.

Vienlaikus svētku rīkotāju darba grupa, ņemot vērā Valsts kontroles atzinumus par 2013.gada biļešu sadali un sabiedrībā izskanējušajiem viedokļiem, izstrādājusi četrus iespējamos biļešu izplatīšanas modeļus, izvērtējot to priekšrocības un vājās puses, ņemot vērā ārvalstu pieredzi uz pasākumiem, kur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.

Pirmais modelis ir pilnveidots un būtiski uzlabots esošais mehānisms, kas ticis izmantots vairākos iepriekšējos svētkos. Otrs - izlozes mehānisms starp visiem svētkus apmeklēt gribošiem Latvijas iedzīvotājiem, kam būtu noteiktā laikā jāreģistrējas uz iespēju laimēt biļetes. Trešais modelis ir reģionālās sadales mehānisms izlozes vai brīvās tirdzniecības veidā, kur biļetes nonāktu reģionos proporcionāli deklarēto iedzīvotāju skaitam. Ceturtais - lojalitātes mehānisms, kas būtu draudzīgs starpsvētku procesa pasākumu apmeklētājiem.

Šodien Dziesmu un deju svētku padome lems par vairākiem jautājumiem, tostarp biļešu tirdzniecības modeli.

  • Drukāt
  • Novērtēt šo ziņu
    (0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
10 ekspresjautājumi Rēzijai Kalniņai aprinkis.lv/kultura/item/3… pic.twitter.com/3K3sqiURw9
aprinkislv
@vid_gov_lv garāžās Babītē atklāj iespaidīgus nelegālā alkohola un cigarešu krājumus aprinkis.lv/sabiedriba/kri… pic.twitter.com/UsyGByLOpk
aprinkislv
Aptauja @Kekavas_novads : Vai Latvijā vajadzētu atļaut eitanāziju? aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/DFsFlj8gGF

Twitter Citi raksta

OlainesKulturai
Šīs nedēļas pasākumi Olaines novadā: 2.aprīlī plkst. 12:00 Pepijas dziesmu koferis 2017 Jaunolaines kultūras... fb.me/136ixmBLi
Stopini_Latvia
No 21. marta UMMS audzēkņu zīmējumu izstāde Upesleju dienas centrā pic.twitter.com/zsPmLryW4h
sigulda_lv
Spodrības mēnesis un Lielā talka Siguldas novadā: sigulda.lv/public/lat/jau… Jau pieteiktas talkas Turaidā, Allažu Tau… twitter.com/i/web/status/8…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017