Simtgades Dziesmu un deju svētku biļetes nebūšot dārgākas par 65 eiro; ielūgumu skaits nepārsniegs 2%

(Komentēt)
Simtgades Dziesmu un deju svētku biļetes nebūšot dārgākas par 65 eiro; ielūgumu skaits nepārsniegs 2% Foto: publicitātes
15. marts, 10:43

Ielūgumu skaits uz Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem nepārsniegs 2% no kopējā biļešu skaita, savukārt biļešu cenas svārstīsies no 2 līdz 65 eiro, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

Juhņēviča skaidroja, ka svētku rīkotāju mērķis ir padarīt tos pieejamākus. No četriem izstrādātajiem iespējamiem biļešu izplatīšanas modeļiem, viņasprāt, optimālākais ir esošā modeļa pilnveidošana. Proti, paredzēts biļešu tirdzniecību nodrošināt gan kasēs, gan internetā. Plānots, ka vienā iegādes reizē viens cilvēks varēs nopirkt ne vairāk kā četras biļetes uz vienu pasākumu - iepriekš šis limits bija astoņas.


Tāpat paredzēts samazināt ielūgumu skaitu, nosakot, ka to apjoms nepārsniedz 2% no kopējā biļešu skaita. Savukārt biļešu cenas nepārsniegs 65 eiro, bet minimālā cena būs 2 eiro. Plānotie ieņēmumi no biļešu pārdošanas varētu būt ap 800 000 eiro, lēsa svētku izpilddirektore.

Juhņēviča norādīja, ka, visticamāk, loterijas modelis biļešu izplatīšanai netiks atbalstīts.

Lai nodrošinātu Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku pieejamību, Kultūras ministrija (KM) 2018. gadā rūpēsies par sēdvietu skaita palielināšanu, samazinās ielūgumu skaitu, kā arī divas trešdaļas pasākumu plāno bez maksas pilsētvidē, aģentūrai BNS iepriekš pauda KM pārstāve Lita Kokale.

Vienlaikus svētku rīkotāju darba grupa, ņemot vērā Valsts kontroles atzinumus par 2013.gada biļešu sadali un sabiedrībā izskanējušajiem viedokļiem, izstrādājusi četrus iespējamos biļešu izplatīšanas modeļus, izvērtējot to priekšrocības un vājās puses, ņemot vērā ārvalstu pieredzi uz pasākumiem, kur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.

Pirmais modelis ir pilnveidots un būtiski uzlabots esošais mehānisms, kas ticis izmantots vairākos iepriekšējos svētkos. Otrs - izlozes mehānisms starp visiem svētkus apmeklēt gribošiem Latvijas iedzīvotājiem, kam būtu noteiktā laikā jāreģistrējas uz iespēju laimēt biļetes. Trešais modelis ir reģionālās sadales mehānisms izlozes vai brīvās tirdzniecības veidā, kur biļetes nonāktu reģionos proporcionāli deklarēto iedzīvotāju skaitam. Ceturtais - lojalitātes mehānisms, kas būtu draudzīgs starpsvētku procesa pasākumu apmeklētājiem.

Šodien Dziesmu un deju svētku padome lems par vairākiem jautājumiem, tostarp biļešu tirdzniecības modeli.

  • Drukāt
  • Novērtēt šo ziņu
    (0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Neparastā Pierīga. Nēģu karaliste Carnikava @Carnikavas_nov aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/P1mQCPRHvM
aprinkislv
Kāda nākotne gaidāma skolām Pierīgā? Aplūkojām situāciju Saulkrastu novadā @Saulkrastu_nov aprinkis.lv/sabiedriba/izg… pic.twitter.com/Pto768Pqfs
aprinkislv
Festivāla @FestivalBILDES bērnu koncertā uzstāsies arī mazie ādažnieki aprinkis.lv/kultura/item/4… pic.twitter.com/jnvmDXH461

Twitter Citi raksta

Kekavas_novads
Ķekavas novada pašvaldības vadība tikās ar biedrības “Lapenieku ciemats” pārstāvi, lai pārrunātu turpmākos soļus ie… twitter.com/i/web/status/9…
DaugavasMuzejs
Izdots izcils ceļvedis pa piemiņas vietām Rīgā un tās apkārtnē! salaspils.lv/kultura/kultur…
Kekavas_novads
Sveicam Latvijas 99. gadadienā! 🇱🇻Domes priekšsēdētājas Viktorijas Baires apsveikuma runu svētkos skaties šeit:… twitter.com/i/web/status/9…

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2017