Menu
 

Murjāņu un Stēderes senkapi – Gaujas lībiešu atdusas vietas Apriņķis.lv

  • Autors:  Ilze Ručevska
Stēderes senkapi, līdzīgi kā Murjāņu senkapi, ir liecība par lībiešu dzīvi šajā apvidū 10.-13.gs. Foto - Sējas novada pašvaldība Stēderes senkapi, līdzīgi kā Murjāņu senkapi, ir liecība par lībiešu dzīvi šajā apvidū 10.-13.gs. Foto - Sējas novada pašvaldība

Liecības par lībiešu jeb līvu dzīvi Latvijas teritorijā tiek minētas daudzos vēstures avotos. Sējas novads ir viena no tām vietām, kur saglabājušās liecības par šeit reiz dzīvojušajiem lībiešiem. Murjāņu un Stēderes senkapos atrodami pierādījumi par Gaujas lībiešu nāvi un apglabāšanu. “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Sējas Kultūras nama vadītāju Agitu Ozoliņu, lai uzzinātu vairāk par šīm piemiņas vietām.

Sējas novadā esošie Murjāņu senkapi ir liecība tam, ka 11.–13. gadsimtā Sējas teritorijā dzīvojuši Gaujas lībieši. Par to liecina vairāku kilometru garumā esošie aptuveni 60 dažādu lielumu seno kapu uzkalniņi.

“Pētnieku uzmanību tie piesaistīja jau pagājušajā gadsimtā, un laikā no 1890. līdz 1900. gadam daudzos no tiem izdarīti izrakumi. Izrakumos noskaidrojies, ka kapu kalniņos mirušie galvenokārt glabāti, tos nesadedzinot, bet dažkārt arī līķus sadedzinot. Mirušo dedzināšana notikusi sārtā ārpus kapu lauka. Pēc sārta izdegšanas no pelniem izlasīti izdegušo kaulu gabaliņi un tie apglabāti kapos. Mirušie, kā arī sadedzināto kauli apbedīti gan no akmeņiem izkrautos šķirstos, gan arī bez tiem. Dažos gadījumos ap kapiem celti akmeņu riņķi. Visa apbedīšanas gaita beigusies ar kapu apbēršanu, t.i., ar uzkalniņa uzbēršanu,” stāsta Agita Ozoliņa.

Viņa stāsta, ka gadu gaitā senkapi ir vairākkārt cietuši gan no pētnieku veiktajiem izrakumiem, gan no alkatīgiem mantu meklētājiem.

“Senkapu uzkalniņi lielā mērā izpostīti ap 1875. gadu, kad no tiem lauzti akmeņi tuvējās šosejas būvei. Tie cietuši, veidojoties arī Murjāņu vasarnīcu rajonam. Vēl 1980. gadā grupa ar 16 uzkalniņiem Murjāņos bija saglabājusies Gaujas ielas 9., 11., 13. un 15. gruntsgabalā un meža ceļa pretējā pusē. Cita grupa ar 17 uzkalniņiem bija Gaujas ielas 27. gruntsgabalā un mežā ap to. Tālāk starp Murjāņu–Vīlētāju ceļu un senlejas krastu atradās lielākas un mazākas uzkalniņu grupas ar dažādu izmēru uzkalniņiem katrā no tām.”

Agita stāsta, ka baltvācu pētnieki izrakumus ir veikuši lielākoties tagadējā Murjāņu teritorijā.

“1974.gadā uzkalniņus Skraļļu māju tuvumā un vienu pie Vīlētājiem izpētīja LPSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts un Siguldas novadpētniecības muzejs. Skraļļu uzkalniņos atklāja kapu “iesvētīšanas” ugunskuru pēdas, bet Vīlētāju uzkalniņā – 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras ugunskapu paliekas un vienu bērna apbedījumu akmeņu šķirstā. Lielākajā daļā šo uzkalniņu, ko tautā sauca par Batariņiem (arī Baterāju kalniņiem), mirušie glabāti 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, bet daļā – vēl arī mūsu ēras 2.–6. gadsimtā.” Murjāņu senkapi 1998. gadā iekļauti arheoloģisko pieminekļu sarakstā. 

Līdzīgi kā Murjāņu senkapi, arī Sējas novadā esošie Stēderes senkapi ir liecība par lībiešu dzīvi šajā apvidū 10.–13. gadsimtā. Arī šie senkapi ir iekļauti arheoloģisko pieminekļu sarakstā. Šajos kapos, pēc Sējas Kultūras nama vadītājas vārdiem, atdusas arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Bāliņš. Ozoliņas kundze stāsta, ka šos piemiņas objektus, kā arī citas vēsturiskas vietas Sējas novadā ir iespējams izbraukt ar speciāli izveidota velomaršruta palīdzību, kuru izveidojusi novada pašvaldība.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.