Jūrmalā uzstāsies Igaunijas zvanu ansamblis "Arsis"

Ansamblis “Arsis” izaudzis no tāda paša nosaukuma kamerkora. Kad “Arsis” kamerkora diriģents Aivars Mē (Aivar Mäe) Amerikā pirmo reizi izdzirdēja, kā skan zvanu ansambļa mūzika, viņam radās ideja izveidot ko līdzīgu Igaunijā. 1993. gadā Amerikas zvaniķu biedrība viesojās Igaunijā, uzdāvinot Aivaram Mē un viņa korim pirmo zvanu komplektu. 1999. gadā Igaunijas izglītības ministrija piešķīra licenci, lai atļautu nodibināt privāto mūzikas skolu, un tā paša gada septembri savu darbību sāka “Arsis” zvanu skola. Šajā mācību iestādē mūzikas apmācība notiek caur zvanu spēli. 2003. gadā skolu absolvēja pirmie audzēkņi, un tika izveidots zvanu ansamblis “Arsis”, informē Dzintaru koncertzāles sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka.

12 dalībnieku sastāvs uzstājies daudzās koncerttūrēs un festivālos Somijā, Zviedrijā, Lietuvā, Latvijā, Polijā, Krievijā un ASV un tādās prestižās koncertzālēs kā Sanktpēterburgas filharmonija, Oslo koncertzāle un El Prado pils Madridē. Tā repertuārā ir gan klasiskās mūzikas aranžijas, gan oriģinālmūzika. 2016. gadā ansamblis nosvinēja 10 gadu jubileju, savukārt 2018. gadā tas ieguva pirmo vietu konkursā “Muse International Music Competition”.



Ziemassvētku festivālā varēs dzirdēt krāšņu programmu zvanu ansambļa “Arsis” izpildījumā. Georga Frīdriha Hendeļa (GeorgeFrideric Handel) brīnumskaistais fragments “Largo” no operas “Kserkss” ir galvenā varoņa ārija, kurā Kserkss apcerīgi dzied par lapu koka brīnišķīgo nokrāsu. Svītā no mūzikla “Les miserables” (“Nožēlojamie”) koncentrētas šā episkā un aizkustinošā stāsta jaudīgākās mūzikas lappuses – smalki iezīmēts 19. gadsimta Francijas sabiedrības portrets, politiskās krustceles, un tam visam pa vidu vienkāršu cilvēku pārdzīvojumi, mīlestība, sāpes, ko mūzikas valodā tik spēcīgi izteicis komponists Klods Mišels Šēnbergs (Claude-Michel Schönberg). Muzikālais “palaidnis” Sergejs Prokofjevs (Sergei Prokopyev) skaņdarbā “Mīla uz trim apelsīniem” ar apskaužamu talantu brīnišķīgi parodē romantisko pasaku operu. “Maršs” ir šīs kolorītās operas populārākā epizode, stāsta koncertzāles pārstāvis.

Itāļu operu komponists Pjetro Maskanji (Pietro Mascagni) turpinājis mūzikā darīt to, ko itālieši prot vislabāk – dziedāt. Viņiem dzied ne tikai cilvēka balss, bet jebkurš instruments, kam pieskaras itāļu komponista spalva. To var dzirdēt arī P. Maskanji operā “Zemnieka gods”, kuras zināmākais fragments ir nevis kāda galvenā varoņa ārija, bet gan instrumentālais “Intermezzo”. Austriešu komponista Franča Šūberta (Franz Schuber) populārākais skaņdarbs “Ave Maria” atklāj īpašo skaistuma esenci, ko F. Šūberts atstājis mantojumā savā 31 gadu īsajā mūžā.

Klavieru “lauva” Ferencs Lists (Ferenc Liszt) ir spoži, kaprīzi un temperamentīgi atdzīvinājis ungāru tautas garu savā “Otrajā ungāru rapsodijā”. Savukārt romantiskākais krievu komponists Pēteris Čaikovskis (Pyotr Tchaikovsky) uz rudeni ciklā “Gadalaiki” palūkojies nedaudz sapņaini un skumji. Turpretim pasaku baletā “Riekstkodis” par Ziemassvētku brīnumu Čaikovskis ieved deju virpuļos, kas slavina jaunību, draudzību un mīlestību – “Trepaks” ir žilbinoša deja no šā baleta, norāda M. Pučka.

Otrpus okeānam Džordžs Gēršvins (George Gershwin) kā neviens spējis apvienot Eiropas akadēmiskās mūzikas tradīcijas ar džezu, amerikāņu vieglumu un kultūru sajaukumu. “Rapsodija blūza stilā” ir komponista meistardarbs, kas ieskauj valdzinošā melodiskumā ar spēcīgu viesistabas džeza pieskaņu. Visus šos un vēl citus skaņdarbus koncerta klausītājiem būs iespēja dzirdēt jaunā un vēl nedzirdētās zvanu melodijās.

2018. gada Dzintaru koncertzāles Ziemassvētku festivālā būs iespēja baudīt dažādu tautu skaistākās Ziemassvētku melodijas, gregoriāniskos un viduslaiku dziedājumus, klasiskās mūzikas pērles, kā arī latviešu un ārzemju komponistu skaņdarbus. Vecgada koncertā kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” priecēs ar dzirkstošiem skaņdarbiem un Vīnes valšiem, bet festivālu tradicionāli noslēgs Latvijas Radio koris ar programmu “Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumi” diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā, vēsta M. Pučka.