Jaunajā koru konkursā "Rīga dzied" piedalīsies kori no 11 pasaules valstīm

“Latvija jau divreiz ir nodrošinājusi izcilu uzņemšanu lieliem starptautiskiem koru pasākumiem. Pēc lieliem panākumiem Pasaules koru olimpiādes 2014. gadā un 3. Eiropas koru olimpiādes un “Nāciju Grand Prix Rīga 2017” rīkošanā Latvijas galvaspilsēta šogad atkal uzņems dziedātājus, realizējot leģendārā diriģenta Imanta Kokara sapni – Rīgas tradīciju kopainā iedibināt starptautisku koru sacensības, kas noritētu draudzības un miera gaisotnē, sasniedzot izcilus mākslinieciskos rezultātus un izbaudot maģisko Rīgas atmosfēru,” informē organizatoru pārstāve Indra Vilipsone.

Konkursu “Rīga dzied” un “Imanta Kokara Kora balva” mākslinieciskais vadītājs ir viens no šobrīd vadošajiem Latvijas kordiriģentiem Romāns Vanags, par konkursa ideju viņš saka: “Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur kori šogad atkal sacentīsies koru konkursā, glabājās gandrīz pustonnu smagais bronzas zvans, kas tika izliets un ieskandināts 2014. gadā, kad Rīgā vairāk nekā 27000 dziedātāju, 460 koru no 73 pasaules valstīm, pulcējās Pasaules koru olimpiādē. Uz zvana ir iegravēts teksts “Kopā dziedāšana vieno tautas”, kas ikvienam atgādina, ka dziedot mēs varam veicināt sapratni un mieru starp cilvēkiem un tautām visā pasaulē.” R. Vanags atzīmē: “Es esmu pārliecināts, ka jaunais starptautiskais koru konkurss “Rīga dzied” kļūs ne tikai par neaizmirstamu ceļojumu bagātīgajā kora mūzikas pasaulē koru dziedātājiem, bet arī par radošu izaicinājumu maniem kolēģiem kordiriģentiem augstu māksliniecisko virsotņu sasniegšanai.”

“Mūsu jaunais konkurss seko “Interkultur” pasākumu tradīcijai un piedāvā dažādu stilu un līmeņu koriem iespēju gan mēroties spēkiem, gan arī dziedāt kopā draudzības koncertos. Šogad liels skaits koru jau reģistrējies Sakrālās kormūzikas kategorijā. Mākslinieciski spilgtākais notikums būs sacensības par galveno balvu – “Imanta Kokara Kora balvu”, kas veltīta Latvijas kormūzikas nozīmīgākajam pārstāvim,” stāsta “Interkultur” prezidents Ginters Tīčs, “esmu drošs, ka mūsu jaunais pasākums veiksmīgi iekļausies “Interkultur” pasākumu klāstā.”

Koru sniegumu vērtēs profesionāla starptautiska žūrija, tās sastāvā strādās Peters Habermns, kurš daudzus gadus ir strādājis kopā ar Fridrihu Krellu kā Vernigerodes Radio un TV raidorganizācijas jauniešu kora (Rundfunkjugendchor) mākslinieciskā vadītāja vietnieks. Vēlāk viņš ar lieliem panākumiem vadīja šīs organizācijas Bērnu kori, līdz 1996. gadā kļuva par Rundfunkjugendchor māksliniecisko vadītāju, joprojām ir aktīvs dziedātājs, runasvīrs un “Interkultur” pasākumu un Vācijas Koru konkursa žūrijas loceklis, vēsta I. Vilipsone.

Žūrijā darbosies Mārtiņs Klišāns, kurš pašlaik ir jauktā kora “Vaidelote” un Valmieras jauktā kora diriģents, kā arī Cēsu rajona kora virsdiriģents. Mārtiņš Klišāns ir ievēlēts par Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģentu 2008., 2013. un 2018. gadā; viņš ir arī bijis viens no IX un X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentiem. 2015. gadā Mārtiņam Klišānam piešķirts augstākais valsts apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis.

Krieviju starptautiskajā žūrijā pārstāvēs Mihails Goļikovs, kurš ir Ļeņingradas apgabala Tauridas Valsts simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, starptautisku un Krievijas konkursu laureāts, Sanktpēterburgas Valsts bērnu un jauniešu filharmoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, informē organizatoru pārstāve.

Latviju žūrijā pārstāvēs arī Aira Birziņa, kura kopš 2000. gada ir Rīgas Doma meiteņu kora “Tiāra” diriģente. Viņa ir viena no izcilākajām diriģentēm Latvijā, kura strādā galvenokārt ar sieviešu koriem un pasniedz kordiriģēšanu Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā. Daudzus gadus viņa ir bijusi slaveno Latvijas sieviešu koru “Dzintars” (Rīga) un “Rasa” (Ogre) galvenā diriģente. Aira Birziņa ir arī viena no Latvijas Dziesmu un deju svētku (XXIII, XXIV, XXV, XXVI) virsdiriģentiem.

Savukārt Tove Ramlo-Istada, kura pārstāv Norvēģiju, kopš 1986. gada sākuma diriģē sieviešu kori “Cantus”, kas ir guvis lielus panākumus, uzvarējis vairākos konkursos un pazīstams ar savu ziemeļniecisko skanējumu. Šī skanējuma dēļ Disneja studija izraudzījās “Cantus” par kori, kas dzied animācijas filmā “Ledus sirds” (“Frozen”). Tove Ramlo-Istada ir Norvēģijas Koru asociācijas mūzikas direktore, kur viens no galvenajiem uzdevumiem ir Norvēģijas kordiriģentu izglītības sistēmu pilnveidošana.

Žūrijas pārstāve Marlēna De Bo iemīļoja kormūziku jau agrā jaunībā, dziedot Valranta Jauniešu korī. Beidzot mūzikas studijas “Lemensa institūtā” Lēvenā, kur viņa ieguva maģistra grādus gan mūzikas pedagoģijā, gan kordiriģēšanā, viņa kļuva šī kora mākslinieciskā vadītāja. Antverpenes Karaliskajā konservatorijā viņa pasniedz akadēmisko pēcdiploma izglītības kursu “Bērnu un jaunatnes koru diriģēšana”, stāsta I. Vilipsone.

Konkursa rīkotāji ir vācu kultūrorganizācija “Interkultur” sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību un Rīgas domi. Ieeja pasākumos ir bez maksas, uz konkursa atklāšanas un noslēguma koncertu – tikai dalībniekiem.