Menu
 

Klajā nāks grāmata par aktieri un režisoru Alfrēdu Jaunušanu "Labdien un sveiki!"

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Jūnija vidū klajā nāks Intas Kārkliņas grāmata “Labdien un sveiki!” Alfrēds Jaunušans”. Tas ir Alfrēda Jaunušana dzīvesstāsts, kas atklāj viņa radošā mūža gājumu (no bērnības sapņa īstenošanas līdz spožai atzinībai teātrī), ne uz brīdi neaizmirstot par cilvēku uz skatuves un cilvēku zālē un diendienā sev uzdodot jautājumu: “Vai tas, ko daru, un tas, kā dēļ visu mūžu dzīvoju, kādam ir vajadzīgs?”

Grāmatas autore Inta Kārkliņa teic: “Gandrīz piecus gadus (2003–2007) vismaz pāris reižu mēnesī mums tiekoties, Alfrēds Jaunušans stāstīja par sevi. Atmiņās atgriezās bērnībā, ļāva uz brīdi apsēsties sev līdzās skolas solā un būt kopā ar deviņgadīgo puišeli, viņam pirmoreiz ieejot Nacionālajā teātrī kā skatītājam, kur redzētais brīnums liek piedzimt sapnim pašam būt teātrī. Ar smaidu atcerējās pirmo mēģinājumu tuvoties skatuvei un kādreizējos sāpīgos pārdzīvojumus Zeltmata kursos. Fragmentu pa fragmentam lika kopā skaudro kara stāstu, bet, atmiņu ceļam aizvijoties līdz 1945. gada oktobrim, kad Drāmas teātra studijas audzēkņu sarakstā izlasīts savs uzvārds, Valdemāra ielas dzīvoklī sēdēja tas pats laimīgais jaunais cilvēks...”

Nākamie gandrīz sešdesmit gadi (no 1947. gada oktobra līdz viņa pēdējam iestudējumam Nacionālajā teātrī 2004. gadā) – ar viņa spoži atveidoto Rūdi (1955) un izcilo T. Viljamsa “Ilgu tramvaja” iestudējumu (1969) – ir gan Latvijas teātra vēsturē, gan skatītāju atmiņās ierakstīti.

Lielu daļu grāmatas veido paša Alfrēda Jaunušana monologs, kurā viņš atskatās uz savu veikumu teātrī, runā par smago galvenā režisora nastu divu gadu desmitu garumā, izvērtē savus režijas un pedagoģijas principus un min daudzus savus dzīves faktus, kas iepriekš nav darīti zināmi (pirmo reizi tik plaši tiek atklāta arī viņa bērnība, skolas gadi, Otrajā pasaules karā pārdzīvotais).

Papildu tam autore apzinājusi LNA Latvijas Valsts arhīva materiālus (Nacionālā teātra mākslinieciskās padomes sēžu, kolektīva sapulču protokolus un citus dokumentus), publikācijas, recenzijas un izveidojusi plašu 20. gadsimta Latvijas teātra ainu, kurā klātesošs ir gan Zeltmatis, Alfrēds Amtmanis-Briedītis, Vera Baļuna, Pēteris Pētersons, Arnolds Liniņš, Ādolfs Šapiro, Žanis Katlaps, Kārlis Pamše, Anta Klints, Lilija Ērika un daudzi, daudzi citi.

Kā caurviju motīvs – Intas Kārkliņas komentāri, stāstījuma kontekstu paskaidrojot, un intervijas ar Jaunušana kolēģiem – aktieriem un režisoriem. Grāmatu izdevis apgāds “Latvijas Mediji”, un tā tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri.

Grāmatas atvēršanas svētki notiks Rīgā, Latvijas Nacionālā teātra Baltajā zālē, 19. jūnijā plkst. 14.00.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.