Ja ģimenē ir invalīds, pārējie cenšas viņam maksimāli palīdzēt un atbalstīt. Lai arī cilvēka ar īpašām vajadzībām kopšana un uzmanīšana prasa papildu rūpes, veselajiem nav problēmu ar to tikt galā. Taču – kā ir situācijā, kad mājās ir divi invalīdi kā ogrēniešu Valentīnas un Pētera Zepu ģimenē?

“Neesmu tik veca, lai nevarētu uzsākt ko jaunu!” – tā pēc aiziešanas pensijā nolēma otrās grupas invalīde lielvārdiete Vija Dzērve. Sešdesmit trīs gadu vecumā viņa sāka nodarboties ar pauerliftingu – svaru stieņa spiešanu guļus. Treniņi vainagojās panākumiem – jau pirmajās sacensībās Bauskā tika izcīnīta zelta medaļa.

Oskars Počkajs vienmēr ir bijis optimists, vienmēr spējis ar visu tikt galā pats, vēl vairāk – palīdzējis un iedvesmojis citus, desmit gadus vadot Ikšķiles Invalīdu biedrību. Šobrīd viņš turpina rosīties dzimtas mājās, un, neraugoties uz to, ka nelaimes rezultātā spēku plaukumā zaudējis kāju, kas dzīvi mainīja par 180 grādiem, spējis šo faktu pieņemt un tikt ar to galā. Faktiski Oskars joprojām spēj visu to pašu, ko mēs, veselie, un vēl vairāk.

Ar ogresgalieti Jeļenu Ūdri pirmo reizi tikāmies pirms nepilniem diviem gadiem, veidojot publikāciju par viņas tēva Antona Petkeviča gatavošanos 100. dzimšanas dienai. Uz tikšanos Jeļena jeb, kā pati saka, Lienīte atbrauc ar auto, dzīvespriecīga un enerģiska. Pamanu, ka viņas labā roka nefunkcionē – kā vēlāk atzīst Jeļena, darbojas tikai pirksti. Tās ir sekas pēc bērnu cerebrālās triekas, ar kuru uzņēmīgā sieviete sadzīvo visu mūžu, bet tas viņai nav liedzis īstenot sapņus un nejusties citādai.

“Rīgas Apriņķa Avīze” piedāvā lasītājiem kaimiņu novada reģionālā laikraksta “Ogres Vēstis Visiem” sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu tapušās publikācijas  sērijā “Stiprie stāsti  – pirms un pēc”. Tie ir stāsti par stipriem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuru dzīvi ietekmē slimība, kas atklāta jau bērnībā, iegūta dzīves laikā vai pēc traģiska negadījuma, bet kuri, neraugoties uz invaliditāti, nav padevušies un turpina dzīvot, paši tiek galā ar savu ikdienu, ir morāls balsts un iedvesma apkārtējiem. Meklēsim atbildes uz jautājumiem, kur viņi rod spēku un, lai gan nesūdzas, kāda veida atbalstu vēlētos saņemt no līdzcilvēkiem. Centīsimies arī rast atbildi uz jautājumu, kā mēs, veselie, viņus atbalstām, jo invaliditāte sabiedrībā joprojām ir sāpīga tēma gan tiem, kam tā ir ikdiena, gan arī apkārtējiem, kas ne vienmēr izprot cilvēku ar invaliditāti vajadzības.

Covid-19 pandēmija ir radījusi daudz jaunu sociālo fenomenu, no kuriem viens noteikti ir mēģinājums orientēties informatīvajā telpā, lai atšķirtu melus no patiesības. Ne vienmēr tas ir vienkārši, jo iedzīvotājiem nākas uzticēties vienam vai otram ekspertam, pašiem esot bez padziļinātām zināšanām, piemēram, medicīnā vai ķīmijā. Vienlaikus sabiedrības uztraukumu rada arī negodprātīgi mēģinājumi zem viltus ziņu izkārtnes palikt politiskajai varai neglaimojošu informāciju, kas savukārt nopietni apdraud vārda brīvības un demokrātijas procesus.

Aizvadītajā nedēļā atklāto Covid-19 gadījumu skaits turpina strauji pieaugt, sasniedzot jaunus rekordus.

Aptuveni 40% mājsaimniecību šajā apkures sezonā var saskarties ar problēmām samaksāt komunālos rēķinus, un runa nav tikai par trūcīgiem cilvēkiem – nabadzīgām daudzbērnu ģimenēm vai vientuļiem nestrādājošiem pensionāriem un invalīdiem – iedzīvotāju grupām, kas tradicionāli ir pašvaldību aprūpējamo lokā. Jaunie rēķini kā ļauns murgs tuvojas arī ekonomiski aktīvajām ģimenēm, kas līdz šim sevi uzdrošinājās uzskatīt par vidusslānim piederīgām.

Lai gan Ikšķiles novada dome Satversmes tiesā apstrīdēja novada pievienošanu Ogres novadam, tiesa lēma, ka Ikšķiles pievienošana Ogres novadam atbilst pamatlikumam. Savukārt Ikšķiles novada domes ieskatā Ikšķile tika pievienota Ogres novadam, pienācīgi neizvērtējot iespēju saglabāt to kā patstāvīgu novadu vai, ja tas nav iespējams, pievienot Salaspils novadam.

Tuvojoties gada nogalei, pašvaldības uzrunā savus iedzīvotājus, aicinot līdz 31. decembrim deklarēt attiecīgajā novadā vai pilsētā savu oficiālo dzīvesvietu. Tāpat kā nauda seko skolēnam, arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis seko tā maksātājam. Un, jo vairāk iedzīvotāju deklarēti novadā, jo vairāk naudas ir novada pašvaldības budžetā, ko tā var tērēt iedzīvotāju labā. Atsevišķas pašvaldības apmaiņā pret deklarēšanos iedzīvotājiem piesola pat ļoti dāsnu labumu paketi – sākot no vietas bērnudārzā un beidzot ar atlaidēm slēpošanai.

Saulkrastu novads bija viens no tiem novadiem, kura robežas administratīvi teritoriālās reformas gaitā vairākkārt tika mainītas. Ideja par Skultes novada teritorijas pievienošanu apvienotajam Saulkrastu novadam tiesas ceļā tika apstrīdēta, un pēc Satversmes tiesas lēmuma Skultes pagasts šobrīd ir Limbažu novada sastāvā, savukārt Saulkrastu novada teritorijā iekļauts bijušais Sējas novads.