Saulkrastu novads bija viens no tiem novadiem, kura robežas administratīvi teritoriālās reformas gaitā vairākkārt tika mainītas. Ideja par Skultes novada teritorijas pievienošanu apvienotajam Saulkrastu novadam tiesas ceļā tika apstrīdēta, un pēc Satversmes tiesas lēmuma Skultes pagasts šobrīd ir Limbažu novada sastāvā, savukārt Saulkrastu novada teritorijā iekļauts bijušais Sējas novads.

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pašvaldībām būs vairāk naudas, iedzīvotājiem – vairāk darba, vispārējai dzīves labklājībai ceļoties, augs arī publiskās infrastruktūras kvalitāte. Visi šie labumi kopā ja ne gluži novērsīs, tad vismaz palēninās iedzīvotāju skaita kritumu valstī. Tā solīja pašvaldību reformas ieviesēji, un nākamais gads faktiski būs pirmais, kas parādīs, vai saskaitāmo kārtība ietekmē rezultātu. “Rīgas Apriņķa Avīze” raudzīja noskaidrot, kādi vietējai kopienai nozīmīgi projekti iecerēti jaunajās pašvaldībās nākamajā gadā.

Apvienotās un jaunizveidotās pašvaldības turpina strādāt ar administratīvi teritoriālās reformas izraisītajām pārmaiņām, pielīdzinot pakalpojumu grozus iedzīvotājiem, izlīdzinot pabalstus un saskaņojot nodokļus. Arī Rīgas reģiona pašvaldības.

Tikai divas nedēļas atlikušas līdz 15. novembrim, kad no darba tiks izmesti nepotētie un/vai kovidu neizslimojušie valsts un pašvaldību institūciju darbinieki. Šobrīd iegūstams tikai aptuvens priekšstats par to, cik strādājošo skars šis valdības izdomātais sods sabiedrības kopīga labuma vārdā, bet arī Pierīgas pašvaldībās pašlaik ir daudz nevakcinēto.

Kopš vēlēšanām un administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā apritējušas simts dienas, kas tradicionāli ir pirmais atskaites termiņš politiķu veikuma izvērtēšanai. Taču attiecībā uz pārzīmēto karti kaut ko secināt varēs labākajā gadījumā pēc gada. Pagaidām pašvaldības lēnā garā cenšas salāgot un izlīdzināt pakalpojumu, nodokļu un pabalstu izmaksu savās jaunajās teritorijās, bet par ministrijas apsolīto attīstības sprādzienu runāt vēl pāragri.

Stājoties spēkā administratīvi teritoriālajai reformai, lielākajā daļā Latvijas pašvaldību izveidojusies nevienlīdzīga situācija ar sociālajiem pabalstiem, jo līdz pārejas perioda beigām, kas ir 2022. gada vasara, spēkā joprojām ir attiecīgā novada saistošie noteikumi par sociālās palīdzības apjomu, kārtību un saņēmējiem. Sākoties skolai, aktuāls ir jautājums par vecāku līdzmaksājumu bērnu ēdināšanai. "Rīgas Apriņķa Avīze" aptaujāja Pierīgas novadu speciālistus un noskaidroja, ka situācija atšķiras pat viena novada ietvaros – vienā skolā visi bērni bez izņēmuma saņem brīvpusdienas, bet blakus skolā tajā pašā novadā vecākiem jāmaksā. 

Nelegālie migranti, kas ar valdības ziņu ielaisti Latvijā, rada draudus ne vien tādēļ, ka viņu vidū ir radikāli un ekstrēmi noskaņotas personas. Lietuvas robežsargi jau brīdināja, ka starp migrantiem ir arī slimi cilvēki. Tagad tas apstiprinās arī Latvijā. Ārzemnieku aizturēšanas centros izplatās Covid-19.

Administratīvi teritoriālā reforma nu jau mēnesi kā stājusies spēkā, jauno pašvaldību jaunie mēri un vietnieki ievēlēti, izpilddirektori iecelti, komitejas un komisijas sāk darboties, taču lielais darbs ar to tikai sākas – pašvaldībām jāatbrīvojas no liekā balasta: funkcijas dublējošām iestādēm, identiskām struktūrvienībām un dažiem puspriekšniekiem, kas nu kļuvuši lieki. Savstarpējas konkurences vietā tagad jāpanāk apvienošanās kopēja labuma vārdā.

Jāņos baudītajam sieram, miestiņam un kopīgai līgošanai vajadzētu atstāt pozitīvu iespaidu uz pašvaldību vēlēšanu noslēgumu – lielākajā daļā jaunievēlēto pašvaldību domnieki šonedēļ sanāk uz pirmo sēdi, lai ievēlētu domes priekšsēdētāju, un tikai pēc tam sāksies darbs pie jaunās pašvaldības nolikuma, kas savukārt noteiks nepieciešamo domes institūciju skaitu un veidu.

Saistībā ar Administratīvi teritoriālo reformu Satversmes tiesa ierosinājusi 19 lietu, un kā pirmo sākts izskatīt apvienotu lietu, kurā pret jauno pašvaldību karti iestājas Ikšķiles un Limbažu novadi. Abi saistīti arī Rīgas reģionu. Ikšķili Saeima nolēmusi pievienot Ogres novadam, savukārt Limbažiem atņemt Skulti ar tās lielo bagātību – ostu, pievienojot Saulkrastu novadam.

Covid-19 pandēmijas laikā strauji pieaudzis dezinformācijas un dažādu viltus ziņu apjoms, jo īpaši interneta vidē, sociālajos tīklos. Tā ir informācija, piemēram, par brīnumzālēm pret Covid-19, mirušo skaitu Latvijā, kā arī vīrusa ārstēšanas veidiem. Pēdējā laikā pretrunīgā informācija par masku lietošanu un plānotajām vakcīnām pret Covid-19 ir radījusi apjukumu cilvēkos, kas ikdienā iegūst informāciju internetā.