Krievijas sāktais karš pret Ukrainu ir tikai sākums, tāpēc arī Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt stipriem un jāpretojas šai ideoloģijai, jo citādāk "karš var atnākt arī mūsu mājās", šādu viedokli pauda bijušais Valsts prezidents Valdis Zalers.
Daudzi, kuri pārslimojuši vieglas pakāpes infekcijas slimību un iepriekš bijuši fiziski aktīvi, tagad var justies nedroši par to, kā un kad pēc Covid-19 atgriezties pie fiziskām aktivitātēm un vai tās ir drošas. Daži, iespējams, ir mēģinājuši atgriezties pie iepriekš ierastiem vingrinājumiem un atklājuši, ka tos izdarīt nespēj. Rodas bažas – kad es atgriezīšos normālā stāvoklī…
Lai gan veiksmīgākie zīmoli digitalizējās jau pirms pandēmijas, kopumā attālinātais darbs un pulcēšanās ierobežojumi sekmēja šo tendenci. Aizvien vairāk uzņēmumu, tostarp mazie un vidējie apzinās, cik liela nozīme ir zīmola attīstībai, domājot ne tikai par grafisko dizainu, bet arī par mārketingu, komunikāciju sociālajos medijos u.tml. Arī analizējot tendences pasaulē un Latvijā, vērojama pandēmijas ietekme – zīmoli tiecas izmantot dabas, sirreālisma un nereti arī dumpinieciskus elementus, lai uzrunātu patērētāju.
Pandēmijas laikā vērojamā viltus ziņu izplatība aktualizēja jautājumu par sabiedrības medijpratību un spēju izvērtēt, kādus informācijas avotus izmantot, taču vienlīdz aktuāls ir arī jautājums par finanšu pratību, īpaši jauniešu, un tas dienaskārtībā parādījies salīdzinoši nesen.
Ilgtspējīgi risinājumi aizvien vairāk parādās uzņēmumu, pašvaldību un valstu dienaskārtībās, taču, lai pāreja uz aprites ekonomiku notiktu pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk, arī iedzīvotājiem jāmaina savi paradumi. Dati liecina, ka mājsaimniecību atkritumus šķiro vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (60%), taču, vai ar to ir pietiekami, un, kā panākt, lai šobrīd, kad nopirkt jaunu lietu nereti ir ātrāk un izdevīgāk nekā salabot veco, mēs tomēr neizmestu lietas pirms tās pārtrauc būt lietderīgas? Paradumu maiņa ir iespējama arī mājsaimniecībās ar dažādu ienākumu līmeni vai dzīvesvietu. Vienreizējās lietošanas kultūru ietekmējis mūsu aizņemtais dzīvesveids, tāpēc pareiza laika plānošana vienlaikus var būt arī atslēga uz ilgtspējīgāku paradumu ieviešanu ikdienā.
Tas bija februāra pašā sākumā, kad ar Covid-19 atklāto skaits pirmo reizi pārsniedza desmit tūkstošus dienā. Tad jau augošajā līknē nāca arī desmit ar pusi tūkstoša, vienpadsmit un vienpadsmit ar pusi tūkstoša inficēto. Trako vīrusu saķērušo lielākais skaits vienā februāra dienā bijis 11 992. Šaušalīgajai operatīvajai informācijai pa vidu nācies uzņemt apaļciparu vēstījumu, ka ar Covid-19 mirušo skaits Latvijā pārsniedzis piecus tūkstošus, bet inficēšanās gadījumu skaits – pusmiljonu.
Bezdarba līmenis Latvijā janvārī ir paaugstinājies par 0,1 procentu. Faktiskā bezdarba līmenis bija 7,6 procenti, līdz ar to šā gada janvārī Latvijā bija 70,5 tūkstoši bezdarbnieku (32,5 tūkstoši sieviešu un 38 tūkstoši vīriešu), kas ir par 1,3 tūkstošiem bezdarbnieku vairāk nekā decembrī, bet par 4,2 tūkstošiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir pieaudzis par tūkstoti, sieviešu – par 0,3 tūkstošiem.
Saeima pagājušajā nedēļā noraidīja lēmumprojektu par Satversmes tiesas bijušās priekšsēdētājas Sanitas Osipovas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā. Par Osipovas iecelšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā nobalsoja 40 deputāti, pārsvarā no “Jaunās Vienotības”, “Attīstībai/Par!” un Jaunās Konservatīvās partijas Saeimas frakcijas, pret bija 29 deputāti – lielākoties no Zaļo un Zemnieku savienības, “neatkarīgo” un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas. Balsojumā atturējās sešpadsmit deputāti no “Saskaņas” Saeimas frakcijas, līdz ar to Osipovas apstiprināšanai amatā balsu pietrūka.
Deputāti, kas atturējās vai balsoja pret, savu pozīciju pamatoja ar to, ka Osipova, esot Satversmes tiesas tiesnese, nākusi klajā ar politiskiem paziņojumiem, kas liecināja par vienpusējām politiskām simpātijām, turklāt nereti esot rīkojusies likumdevēja vietā un vārdā. Šāds viedoklis daļai tautas priekšstāvju esot radies pēc tam, kad Osipovas vadībā tapis bēdīgi slavenais Satversmes tiesas spriedums par “tēva” pabalsta piešķiršanu mātes partnerei. Priekšstāvji uzskatīja, ka šajā nolēmumā Satversmes tiesa pārkāpusi savas kompetences robežas un pārdefinējusi ģimenes jēdzienu mūsu valstī.
Šobrīd, kad notiek šūmēšanās par tiesneša kandidāta neapstiprināšanu Saeimā, jāpiekrīt dižgariem, ka tas ir normāls un demokrātisks process, lai kādas būtu simpātijas vai antipātijas par konkrēto personību. Tikmēr daži tiesību eksperti aicina mainīt tiesnešu apstiprināšanas procesu, lai Saeimai nebūtu vairs jālemj par tiesnešu nonākšanu amatos.
Saprotams, ka ikviena nozare Latvijā vēlas, lai neviens cits nejauktos tās dienaskārtībā, jo pastāv iekšēja struktūra. Taču, kā nosaka Satversme, Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Sabiedrībai ir tiesības sekot līdzi un vērtēt notiekošo jebkurā nozarē.
Skaidrs, ka no tiesiskā viedokļa pastāvīgais likumdevējs un no politikas teorijas sabiedrības spogulis ir valsts parlaments, kas ievēlēts demokrātiskā un tiesiskā ceļā, paužot suverēna (tautas) gribu un pauž šo gribu tālāk savos pieņemtajos lēmumos, lai kādi tie kādreiz būtu. Var patikt vai nepatikt sastāvs, bet tādu mēs paši esam ievēlējuši ar piedalīšanos vai nepiedalīšanos iepriekšējās vēlēšanās.
Mēģinājumus sašaurināt vai nomainīt lēmējus par tiesnešu apstiprināšanu vērtēju kā vēlmi šaurai, elitārai tiesību ekspertu grupai vēl vairāk koncentrēt ietekmi savās rokās, nevis atstāt to tautas vēlētam parlamentam. Šo uzskatu par bīstamu parādību.
Tiesu vara ir neatkarīga jau šobrīd, taču nekļūdīšos, ja teikšu, ka parlaments nav bijis pietiekami aktīvs arī veselīgā parlamentārās kontroles veikšanā pār to. Nav jau arī daudz tādu instrumentu, taču nedrīkst notikt arī pilnīga tiesu varas pašplūsma bez jebkādas ārējas kontroles.
Valsts varas dalīšanas princips nozīmē, ka visas varas pastāv līdzās un cita citu kontrolē, lai nenotiktu atsevišķa varas atzara pašplūsma.
Ko darīt pašreizējā situācijā?
Atstāt tiesnešu apstiprināšanu parlamenta ziņā, lai būtu ievērots varu savstarpējais līdzsvara un atsvara princips. Jā, arī šādas reizes, kad kāds tiesneša kandidāts netiek apstiprināts, ir joprojām demokrātisks un tiesiskai valstij piederošs process, citādi Satversmes tēvi nebūtu Satversmē ierakstījuši šādas tiesības parlamentam apstiprināt vai noraidīt tiesnešus. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un no šī principa izriet ne tikai tiesnešu tiesības, bet arī tiesnešu pienākumi pret suverēnu (tautu).
Kāpēc ir svarīgi nēsāt saulesbrilles arī ziemā, neatkarīgi no tā, vai spīd saule vai ir apmācies? Kā ar nevērību pret acīm ir saistītas galvassāpes un nogurums? Kādas brilles izvēlēties, lai tās nebūtu sezonālas, t.i., aizsargātu acis pret sauli gan ziemā, gan vasarā? Par acu aizsardzību jārūpējas arī tad, ja ir mākoņains un apmācies laiks.
Nav noslēpums, ka mājdzīvnieki ne tikai labi ietekmē saimnieka veselību, bet arī palīdz mazināt stresa nelabvēlīgo ietekmi. Iecienītākie mājdzīvnieki-kompanjoni, ko cilvēks tur savā mājā gan saziņai, gan pozitīvu emociju gūšanai, protams, ir suņi un kaķi. Taču pirms mājdzīvnieka iegādes jāizvērtē vairāki plusi un mīnusi, kā arī jāņem vērā vairāki aspekti.
10.februārī Saeima pieņēma likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”, kas paredz no valsts budžeta izmaksāt 40 miljonus eiro nodibinājumam “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds”.
