Menu
 

Objekti filtrēti pēc datums: Sestdiena, 19 Februāris 2022

Foto: Balvu "Kilograms kultūras 2021" nominācijā "Gada notikums" saņem brāļu Kokaru simtgadei veltītais svētku dziesmu vakars "BrāliBrāli"

19.februāra vakarā tiešraidē Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio pasniegtas Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā – “Kilograms kultūras 2021”. Apbalvojumus saņēma aizvadītā gada spožākie kultūras notikumi deviņās nominācijās. Balvas nominantus, kā ierasts, izvirzīja žūrija – Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un sabiedrisko mediju portāla lsm.lv kultūras jomas profesionāļi, bet uzvarētājus balsojumā izvēlējās skatītāji un klausītāji, informēja LTV.

Lasīt vairāk...

Pieejami risinājumi izcilam mājokļa interjeram

Kad ziema vēl negrasās atkāpties, bet mājoklī jau rodas vēlme ienest pirmās pavasara vēsmas un uzlabot savas dzīvojamās telpas, ir laiks pārmaiņām. Neatkarīgi no tā, vai tiek iekārtota viesistaba, guļamistaba vai virtuve, ir svarīgi izvēlēties elementus, kas interjerā rada patīkamu un mājīgu atmosfēru. “Jung” komanda ir apkopojusi pieejamus risinājumus izcilam mājokļa interjeram, kas sniegs iedvesmu jebkurām pārvērtībām.

Lasīt vairāk...

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji kā pasaules lielākās problēmas izceļ ekonomisko situāciju, infekcijas slimības un bruņotus konfliktus

Latvijas iedzīvotāju vērtējumā trīs būtiskākās problēmas pasaulē pašlaik ir ekonomiskā situācija, kas satrauc 16% iedzīvotāju, infekcijas slimību izplatība un bruņoti konflikti, par kuriem ir noraizējušies 14% aptaujāto, liecina Eirobarometra aptaujas par klimata pārmaiņām dati.

Lasīt vairāk...

Saules paneļi – risinājums augošajām elektroenerģijas cenām

Lai gan Latvijā saulainu dienu nav tik daudz, kā, piemēram, Eiropas dienvidu valstīs, attīstoties tehnoloģijām arī mūsu reģionā arvien aktuālāka kļūst saules enerģija. Saules paneļus var redzēt gan uz privātmāju jumtiem, gan jauno projektu daudzdzīvokļu mājām. Tiek būvētas arī saules paneļu elektrostacijas, lai nodrošinātu elektroenerģiju veseliem ciematiem.

Lasīt vairāk...

Speciālisti par asins recēšanā un kaulu vielmaiņā nozīmīgo K vitamīnu

K vitamīnam jeb – pareizāk sakot – K vitamīnu grupai – ir nozīmīga loma asins recēšanā un kaulu vielmaiņā, tas ietekmē spēju cīnīties ar vēzi un jutību pret insulīnu. K vitamīnu uzņemam divos veidos: aptuveni 10–15% no nepieciešamā ar zaļajiem augiem uzturā, bet pārējo organismā saražo zarnu trakta baktērijas. K2 vitamīnam ir dažādas apakšformas, pazīstamākās no tām ir MK-4 un MK-7 (šādi saīsinājumi redzami uz dažādu uztura bagātinātāju iepakojuma).

Aprakstīti vismaz simt K vitamīna paveidi, bet nozīmīgi ir trīs:
K1 vitamīns rodams zaļajos augos, un tas ir būtisks fotosintēzes procesos;
K2 vitamīnu veido baktērijas, tostarp mūsu zarnu mikroflorā dzīvojošās;
K3 vitamīnu ražo sintētiski.

Kaulu veselība

Stāsts par K vitamīnu ir lielisks piemērs kanādiešu zinātnieka Brūsa Ames teorijai par uzturvielu pārdali. Pārdale nozīmē, ka visas uzņemtās uzturvielas – sākot no vitamīniem un beidzot ar mikroelementiem – tiek vispirms izmantotas dzīvībai svarīgu procesu nodrošināšanā un tikai tad veltītas citām organisma vajadzībām.

Arī viss organismā esošais K vitamīns vispirms tiek iesaistīts asinsreces procesos, bet citām funkcijām, piemēram, kaulu veselībai – tikai tas, kas paliek pāri, kad asinsrece jau nodrošināta. Tāpēc asiņošana K vitamīna deficīta dēļ ir ārkārtīgi rets un īpašs gadījums, bet osteoporoze, kuras viens no iemesliem varētu būt K vitamīna deficīts, ir bieža slimība.

Osteoporoze katru gadu pasaulē izraisa gandrīz deviņus miljonus kaulu lūzumu. Statistiski – aptuveni 30% sieviešu un 20% vīriešu, kas vecāki par 50 gadiem, piedzīvos osteoporozes izraisītu kaulu lūzumu, kas var beigties ar invaliditāti un paaugstina nāves risku. Zinātnieki paredz, ka sabiedrības novecošanās un citu faktoru dēļ šī statistika tikai pasliktināsies.

Runājot par uzturvielām un to lomu stipru, veselu kaulu veidošanā un uzturēšanā, parasti vispirms domājam par kalciju un D vitamīnu. Taču jaunākie pētījumi liecina, ka tie abi nav universāls līdzeklis visu kaulu problēmu gadījumā. It īpaši cilvēkiem, kuri vēl nav piedzīvojuši lūzumu, kalcija un D vitamīna papildu uzņemšana nepalīdz stiprināt kaulus.

Pietiekamam K vitamīna līmenim ir būtiska nozīme kalcija un D vitamīna bioķīmiskajās norisēs. Piemēram, kādā apjomīgā pētījumā konstatēts: 45 mg K vitamīna dienā samazina gūžas lūzumu gadījumus par 77%, mugurkaula skriemeļu lūzumus – par 60%, citus lūzumus – par 81%. Šāda – 45 mg dienā – gan ir milzīga deva; zinātniekiem vēl nav skaidrs, cik liels efekts ir ikdienā komfortabli uzņemamai, 1–5 mg lielai devai. Citu zinātnieki ziņoja par devas toksictāti virs 20 mg.

Asinsvadu veselība

Koronāro jeb sirds artēriju kalcifikācija (pārkaļķošanās, kalcija sāļu nogulsnēšanās) ir pieaugoša problēma pacientiem, kuriem ir nieru darbības traucējumi. To novēro 13% šķietami veselīgu cilvēku, 40% nieru slimnieku, kam netiek veikta dialīze, 57% pacientu, kam dialīze uzsākta nesen, un 83% ilglaicīgo dialīzes pacientu.

Paaugstināta koronāro artēriju kalcifikācija saistīta arī ar zemu K vitamīna līmeni organismā. Ilgu laiku zinātnieki par tās iemeslu uzskatīja K vitamīna ietekmi uz asins recēšanu, bet, izrādās, tas nav vienīgais iemesls. Ir atklāti vairāki proteīni, kam ir antikalcifikācijas iedarbība un kurus organisms ražo ar K vitamīna palīdzību. Vairākos pētījumos novērots, ka K vitamīna papildu lietošana palēnina koronāro artēriju pārkaļķošanos un palīdz uzturēt artēriju elastīgumu. Turklāt vairākos pētījumos secināts, ka vislabāk iedarbojas un vislielāko efektu sniedz K vitamīna un D vitamīna kombinācija.

Ja pacients lieto varfarīnu

Antitrombotiskais medikaments varfarīns tiešā veidā inhibē jeb kavē, nomāc K vitamīnu, tāpēc pacientiem, kuri lieto šīs zāles, biežāk novēro veselības problēmas, kas saistītas ar K vitamīna deficītu – piemēram, koronāro artēriju kalcifikāciju. Varfarīna un K vitamīna efekts ir antagonistisks – citiem vārdiem sakot, K vitamīns samazina šo zāļu efektivitāti. Tāpēc varfarīna lietotājiem nereti iesaka izvairīties uzturā lietot zaļos dārzeņus, kas satur daudz K vitamīna – lapu kāpostus, spinātus, Briseles kāpostus u.c.

Kā vēl ietekmē veselību

Pētījumos atklājies – diabēta slimniekiem K vitamīns būtiski uzlabo jutību pret insulīnu, citiem vārdiem – pastiprina insulīna efektivitāti.

K vitamīns palēnina vairāku vēža veidu, īpaši hepatomu jeb aknu audzēju augšanu. Piemēram, tāda vēža kā hepatocelulārās karcinomas pacienti, kas terapijas gaitā un pēc tās lietoja K vitamīnu, izveseļojās vieglāk un ātrāk. Viņiem bija zemāka mirstība, un vēzis atgriezās retāk.

Nopietns K vitamīna deficīts izraisa asinsreces pavājināšanos. Par to var liecināt, piemēram, bieža zilumu rašanās, asiņošana (deguna vai smaganu asiņošana), asinis urīnā, melni izkārnījumi, ļoti smaga menstruālā asiņošana. Jaundzimušajiem K vitamīna deficīts ir īpaši bīstams, jo var izraisīt intrakraniālo asiņošanu jeb asiņošanu galvā.

Tomēr pārāk par K vitamīna deficītu uztraukties nav iemesla – to satur daudzi pārtikas produkti. Ja uzturā ir daudz zaļo dārzeņu, K vitamīna pietiks. Turklāt daļa K vitamīna mūsu organismā tiek izmantota atkārtoti un zarnu traktā mīt mikroorganismi, kas palīdz papildus sintezēt K vitamīnu.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.