Asnates Rancānes "miera osta" – Saulkrastu novads ^{Apriņķis.lv}

Stāstu sērija “Ievērojami cilvēki Pierīgā” šajā reizē iepazīstinās ar viņas stāstu. “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar dziedātāju, lai uzzinātu vairāk par viņas ikdienu, brīvā laika iespējām, dzīvi Saulkrastos un daudz ko citu.

No atpūtas vasarnīcā līdz palikšanai uz dzīvi

“Pirms četriem gadiem biju vairākus mēnešus izceļojusi Āfriku un, atgriežoties pavasarī atpakaļ, nolēmu uz vasaru apmesties vasarnīcā Skultē, pie pašas Zvejniekciema robežas. Iekārtojos, iepatikās un paliku arī pa ziemu. Palēnām tika uzsākti renovācijas darbi, lai varētu pilnvērtīgi mājā dzīvot visu augu gadu. Jāsaka, ka man patīk būt mobilai, un bieži vien mēģinājumi Rīgā beidzas vēlu, tāpēc paturu iespēju nakšņot arī savā Rīgas dzīvoklī,” tā Asnate raksturo to, kā iesākusies dzīve novadā.

Saulkrastu pilsēta viņai nebūt nav nesen iepazīta, jo bērnībā uz šejieni bieži vien ir braukts. Vasaras mēnešos viņa sekoja līdzi festivālam “Saulkrasti Jazz”, kurā viņai esot bijis arī tas gods piedalīties kā studentei/meistarklašu dalībniecei, gan kāpt kā mūziķei uz festivāla skatuves. Šobrīd skats uz pilsētu ir mainījies, jo jau teju divus gadus Asnate strādā Saulkrastu pašvaldībā par sabiedrisko attiecību speciālisti, tomēt tas nav vienīgais, ar ko viņa nodarbojas.

“Nevēlos būt atkarīga no savas mūzikas”

Asnate ir pabeigusi Mūzikas akadēmiju un kļuvusi par profesionālu mūziķi. Viņas balss nav sveša nevienam mūzikas cienītājam un grupas “Tautumeitas” fanam. Kā pati saka – “nevēlos būt atkarīga no savas mūzikas”, tieši tāpēc atradusi sevi sabiedrisko attiecību sfērā.

“Sabiedriskās attiecības vienmēr likušās saistošas. Esmu “Tautumeitu” vadītāja un kopā ar grupas menedžeri rūpējos arī par grupas tēlu, man ir liela pieredze saskarsmē ar publiku, presi, žurnālistiem un jebkādu publiskā tēla nešanu. Skaidrs, ka darbs pašvaldībā ir ļoti specifisks un man bija un vēl aizvien ir ļoti daudz jāmācās, taču kolēģi man piekritīs, ka nevienā augstskolā to nevar iemācīties, kā tikai nokļūstot pašvaldībā un krājot pieredzi.

Ik pa laikam domes sabiedrisko attiecību darbā noder kontakti, kurus esmu ieguvusi caur “Tautumeitām”, kā arī otrādi. Atceros, ka jau savā darba pieteikumā rakstīju, ka visvairāk mani motivē attīstība un vislabāk, ja savos darba pienākumos varu iesaistīties radoši. Pēc dabas esmu mērķtiecīga. Ja vien ir skaidrs mērķis un uzdevumi, nekas nav neiespējams. Ļoti novērtēju labu komandu un profesionālus kolēģus, ar kuriem kopā šobrīd strādāju.

Manuprāt, laba un motivējoša cilvēciskā saskarsme kolēģu starpā pašvaldību darba vidē ir vēl līdz galam nenovērtēts resurss. Vēl aizvien daudzos citos darba kolektīvos bieži novērojamas neveselīgas priekšnieka – padotā attiecības, kā arī darbinieku nevēlēšanās “izkāpt” ārpus saviem tiešajiem amata pienākumiem. Priecājos, ka mūsu nodaļas ietvaros redzam cits cita stiprās puses un visi esam gatavi izkāpt ārpus komforta zonas. Šādā vidē patiešām priecājos strādāt,” tā par darbu sabiedriskajās attiecībās stāsta Asnate.

Darbs, kas rada prieku

Katrs no mums vēlas atrast to darbu, kurš nes ne tikai finansiālu labumu, bet arī emocionālu prieku. Iespēju darīt darbu, kas rada iekšēju prieku. Asnatei tas ir gan darbs Saulkrastu domē, gan dalība grupā “Tautumeitas”. Viņa nenoliedz, ka tas ir, kā strādāt divos darbos, un atzīst, ka sevī saskata darbaholiķi. “Beidzu darbu domē un braucu uz mēģinājumiem… no rīta 7.25 esmu LTV1 Rīta ziņu raidījumā, stāstot par jaunāko “Tautumeitu” dziesmu, un 8.30 jau esmu darbā Saulkrastos… Piektdienās domē darba laiks ir saīsināts uz citu dienu rēķina – manā gadījumā tas ļoti labi strādā, jo tad piektdienās varu paspēt uz soundčeku un vakarā jau spēlēt koncertu. Kad ārzemju braucieni bija iespējami, ņēmu atvaļinājumus… Viss ir plānošanā. Tas tā, ja nedaudz ar humoru.

Protams, ka kopumā ikdiena sanāk intensīva, taču vienā sfērā es atpūšos no otras un kaut kā caur šo pārslēgšanos sanāk arī savā ziņā uzlādēties. Kamēr vien redzu jēgu visam, ko daru, tikmēr nav problēmu. Ja kādā brīdī jutīšu stagnāciju vienā vai otrā sfērā, tad, visticamāk, sākšu izjust apgrūtinājumu.” Asnatei darbs Saulkrastu novada domē liek vienmēr būt modrai un zinošai par visām aktualitātēm pašvaldībā, taču tas viņai netraucē savās mājās justies kā miera ostā un izbaudīt apkārtējo dabu, kas, pēc viņas vārdiem, ir Saulkrastu lielākais bonuss.

Maza pilsēta sniedz lielākas iespējas izpausties radoši

Strādājot Saulkrastu pilsētā, kura salīdzinoši ir diezgan maza, tomēr skaista un iespējām pilna vieta, Asnate priecājas par iespēju strādāt un būt kontaktā ar daudziem zinošiem, interesantiem un atvērtiem cilvēkiem, tomēr ir arī savi izaicinājumi – “jo mazāka pilsēta nozīmē mazāku budžetu. Kas attiecas uz sabiedriskajām attiecībām, rūpējoties par Saulkrastu zīmolu, gribam līdzināties labākajiem pašvaldību piemēriem, taču apzināmies, ka daudz kas jādara pašu spēkiem. Nevaram atļauties tik daudz ņemt ārpakalpojumus, sadarboties ar nozaru speciālistiem no dārgām firmām, bieži pasūtīt aģentūru vai top frīlanceru veidotus video rullīšus.

Taču šoruden kļuvām par nodaļu, kas saucas Komunikācijas un tūrisma nodaļa. Tas ir liels solis, lai vēl efektīvāk varētu turpināt attīstīt Saulkrastu zīmolu un spodrināt Saulkrastu vārdu daudz plašākā mērogā. Ar kolēģiem esam uzstādījuši šādu mērķi. Esam jauni, radoši, katrs ar savu pieredzi un stiprajām pusēm. Tās cenšamies arī izmantot. Izmēģinām dažādas pašvaldībām netradicionālas idejas un pieejas. Aktīvi komunicējam ar pašvaldību iestādēm, novada redzamākajiem ļaudīm, cenšamies atspoguļot pēc iespējas plašākā mērogā, kāda ir mūsu pašvaldība un tās cilvēki, kas ir tas, ar ko esam īpaši. Radām sirsnīgu un saistošu stāstu par Saulkrastu novadu. Tas arī droši vien ir lielākais pluss – iespēja būt kontaktā ar tik daudziem cilvēkiem. Ja būtu lielāks novads, mēs, visticamāk, nevarētu tik radoši realizēties”.

Asnate aktīvi seko līdzi tam, kā attīstās pilsēta, uzsverot, ka ir vēlēšanās, lai lietas attīstītos raitāk. “Es ticu, ka šobrīd tiek iekustināta liela sniega bumba, kas sāks velties arvien straujāk un straujāk. Mūsu priekšsēdētājam ir skaidra vīzija par Saulkrastu attīstību, un viss uz to virzās. Taču tam ir jānotiek ļoti pārdomāti, lai piekraste nepārvēršas par apbūvētu un sezonālu tūristu caurbrauktuvi. Mums visiem ļoti rūp Saulkrastu daba un miers, ko te var gūt. Centīsimies to saglabāt, arī domājot par Saulkrastiem pēc 10, 20 gadiem…”

Kaut arī mehānisms jau ir iekustināts un daudz kas tiek attīstīts un plānots, Asnatei visvairāk pietrūkst ēdināšanas pakalpojumu dažādības. Pilsētā esošās kafejnīcas ir labas, tomēr to piedāvājums kopumā ir salīdzinoši vienāds.

“Eiropā un arī Rīgā šobrīd ļoti attīstījusies un dažādojusies ēdienkarte. Ļoti tiek domāts par veselīgu uzturu. Ēdienu vairs negatavo eļļā, gaļu nepanē, neliek klāt miltu un krējuma mērces. Neesmu droša, vai Saulkrastos var dabūt kafiju ar kādu no alternatīvajiem pieniem, taču negribu arī samelot. Uz darbu ņemu līdzi sojas piena paku, taču pusdienas pagatavot mājās un ņemt līdzi uz darbu man gan nesanāk. Ļoti gaidu arī veloceliņu cauri pilsētai, kā arī vilcienu jaunos vagonus,” – tā Asnate.

Pilnvērtīga atpūta

Esot nebeidzamā ritmā, kurš pieprasa koncentrēšanos, uzmanīgu plānošanu un būšanu nepārtrauktā kustībā, ir svarīgi atrast laiku sev. Iespēju atpūsties un nedaudz atslēgties no darba režīma. Dziedātājai tas esot ļoti svarīgi.

“Ja daudz strādāju, tad vēlos arī labi un kvalitatīvi atpūsties. Kādreiz daudz ceļoju, patika izrauties no ierastās vides, piedzīvot kādas asākas izjūtas, paplašināt savus prāta apvāršņus, komunicējot ar cilvēkiem no citām kultūrām, piedzīvot ko eksotisku. Šobrīd nododos dažādiem projektiem, kas saistīti ar mājas un dārza iekārtošanu. Man ir ļoti svarīga vide, kurā dzīvoju un uzturos. Tā mani spēj vai nu iedvesmot, vai arī – gluži otrādi – ļoti nomākt. Mākslas klātbūtne un mākslinieciska dzīves telpa man ir svarīga. Bet, veidojot un kopjot savu dārzu, saskatu ļoti daudz ieguvumu arī papildus skaistajai videi. To zina katrs, kas ir aizrāvies ar dārzu.

Vēl jāmin tas, ka man ir ļoti nepieciešams atrasties dabā, lai atjaunotos. Eju pārgājienos, nakšņoju teltī, dodos uz Latgali, kas man ir īpaši tuva. Ar draugu kopā vienmēr izdomājam interesantus veidus, kā atpūsties pie dabas. Abi esam dabas cilvēki. Kā pēdējo pie atpūtas vēlos minēt arī labu draugu kompāniju. Nekas nevar būt labāks par jautru mājas ballīti.”

Asnate ir priecīga, ka Saulkrastu novads ir īsta miera osta, kurā var uzkrāt jaunus spēkus ikdienai, doties garās pastaigās svaigā gaisā, piemēram, pa Zvejniekciema akmeņaino pludmali līdz pat nesen izveidotajai Aģes promenādei.

“Man patīk plašumi, patīk uzkāpt Zvejniekciema augstākajā kāpā un vērot plašo jūru. Vēl man mīļa vieta ir taciņa gar Aģi no manām mājām līdz pat Zvejniekciema šosejai. Ievu ziedēšanas laikā tā taka ir īpaši burvīga, jo ziedošās ievas, saliekušās upē, veido gleznu cienīgas ainas. Un tā smarža! Maijā ar kolēģiem taisījām tur fotosesiju, kas ieguva plašu rezonansi sociālajos tīklos. Vēl daudz staigāju/skrienu pa mežu. Sestdienās patīk doties uz Skultes tirgu. Tur valda “tā” atmosfēra, kuru Rīgā noķert nevar,” – tādu skaistu miera ainu uzbur dziedātāja, stāstot par brīvo laiku pilsētā.

Ņemt no katras situācijas to labāko

Pandēmijas laiks ir grūts ikvienam, un arī dziedātājai tas daudz ko ir pamainījis. “Ja pirms pandēmijas mana ikdiena bija kā straujš un enerģisks skrējiens cauri notikumiem, tad šobrīd tas ir mitējies. Visi esam piebremzēti laikā un telpā. Taču es nesatraucos un no katras situācijas mēģinu paņemt labāko, jo zinu, ka tas nevilksies mūžīgi. Pēc pāris gadiem vai pat ātrāk varēsim atkal ceļot un baudīt pilnvērtīgus koncertus, taču tagad ir laiks nedaudz pievērsties sev.

Es izmantoju šo iespēju. Daudz ko esmu iemācījusies pa šo gadu, tas tiešām ir bijis ļoti vērtīgs. Apmeklēju dažādus kursus gan klātienē, gan tiešsaistē. Manuprāt, ir ļoti būtiski nekad nepārtraukt mācīties. Protams, pietrūkst aktīvās koncertdzīves ar “Tautumeitām”, taču šobrīd ir laiks pievērsties radošajiem procesiem, kam koncertējot īsti neatliek laika. Ar lielu aizrautību strādājam pie jaunā “Tautumeitu” albuma.”

Asnate priecājas, ka darba pienākumus domē ir iespējams pildīt attālināti, tāpēc viņa ar prieku izbauda iespēju strādāt no mājām. Ik palaikam esot patīkami atgriezties arī darba kabinetā, kad tas esot nepieciešams.

“Strādājot no mājām, grūtāk nodalīt, kad darbs sākas un kad beidzas. Bieži vien dators ir klēpī, jau atverot acis, un, ejot gulēt tiek, izdarītas pēdējās piezīmes par lietām, kas pirmās no rīta jāizdara. Ar “Tautumeitām” lielākais darbs pērnā gada nogalē bija pie LMT Ziemassvētku reklāmas kampaņas. Tad bija dienas, kad mājās nosēdēju pie datora, gandrīz neatejot no 9  rītā līdz pusnaktij. Tagad cenšos savā ikdienā ieviest stundu garas pastaigas vai vismaz pavingrošanu mājas apstākļos. Nedēļas nogalēs cenšos būt aktīva un uzturēties pēc iespējas vairāk svaigā gaisā,” tā par dzīvi un ikdienu šajā laikā stāsta dziedātāja.

Asnates novēlējums citiem pandēmijas laikā ir: “Šis laiks mums ir dots, lai mācītos dzīvot lēnāk, ēst garšīgāk, mīlēt stiprāk un daudz, daudz vairāk attīstīt savu iekšējo pasauli. Es aicinu visus būt pēc iespējas radošākiem. Domāt idejas jauniem projektiem, lasīt grāmatas, aizrauties ar kādu jaunu hobiju, kas bieži vien pārvēršas par kaut ko daudz nopietnāku un piešķir dzīvei jaunu vērtību. Nevajadzētu baidīties no nezināmā, bet gan uztvert šo kā izaicinājumu. Šķietami daudz šobrīd ir liegts, taču patiesībā ļoti daudz kas ir arī atļauts un nekādā veidā nav ierobežota iespēja izpausties.

Otra svarīga lieta, ko mācos no šā laika, ir paļaušanās. Cilvēkiem, kas pieraduši kontrolēt visu, iespējams, ir grūti samierināties ar daudzām pārmaiņām, kas notikušas šā gada laikā. Arī man daļēji tā ir, taču šis ir lielisks veids, kā mācīties ļauties. Nepārdzīvot par neveiksmēm un nepiepildītām iecerēm. Viss notiek tā, kā tam ir jānotiek. Un viss notiks!”