No iznīcības izglābtā Baltezera baznīca ^{Apriņķis.lv}

Viesu mājas ierīkošana gāja secen

Baltezera (Ādažu) baznīca ir Ādažu novada vecākais un nozīmīgākais arhitektūras piemineklis. To no 1772. līdz 1775. gadam cēlis mūrniekmeistars Bernhards Joahims, un ēkā iemiesoti baroka arhitektūras principi. Diemžēl padomju varas laikā sākās baznīcas postīšana: iznīcināts altāris, ērģeles, kancele, apgānīts pirmā draudzes mācītāja kaps – tas atvērts, un plāksne aiznesta, 1958. gadā ar traktoru sagrauts dievnama tornis. Desmit gados baznīcu postīja un izpostīja. No 1948. līdz 1958. gadam baznīcu izmantoja kā kinoteātri, deju zāli, “Lattelekom” telefona centrāli, tukšās taras un minerālmēslu noliktavu, arī – kā kāpostu skābētavu.

Dažādos materiālos var lasīt, ka Ādažu luterāņu draudze dievkalpojumus baznīcā atsāka 1994. gadā, kad varēja izmantot nelielu un tumšu telpu, kas pirms tam tika izmantota kā metālmākslinieku darbnīca. Baznīca bija briesmīgā stāvoklī: nokvēpušām sienām, altārdaļā ierīkotu dzīvoklīti, un bija iecerēts izveidot viesu māju ar daudziem numuriņiem. Par laimi, tas nenotika.

Izdevās saglābt

Dievnamu izdevās saglābt, pateicoties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (tagad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde). 1989. gadā baznīca tika pārņemta inspekcijas gādībā, atjaunots tornis un jumta segums, un ar draudzes palīdzību baznīcu saveda kārtībā pilnīgi. Baznīcas mājaslapā uzsvērts, ka Ādažu draudze bija pirmā Latvijā, kas baznīcā izbūvēja bēniņus un izveidoja zāli, lai netiktu pārtraukta dievkalpojumu noturēšana, kamēr lejā veic remontu.

Ar laiku tika rekonstruēta visa fasāde, atjaunoti iekšējie mūri vairāku metru augstumā, nomainītas vecās un bojātās koka sijas un ielikti jauni logi, izbūvēta moderna apkures sistēma ar apsildāmām grīdām un radiatoriem, izveidoti divi sanitārie mezgli, māmiņu istaba, kur translē dievkalpojumu. Ādažu muzeja vadītāja Elita Pētersone 2016. gada janvārī rakstīja, ka baznīca, lielceļa malā atrodoties, daudz bēdu piedzīvojusi, tomēr atkal uzplaukusi, pateicoties arī māksliniekam Voldemāram Rapiķim, kurš panāca, ka tika izgatavots un uzstādīts jumts, lai nokrišņi nebojā telpas.

Skarbie deviņdesmitie

Nedēļas laikrakstā “Latvieši Amerikā” 1994. gada 16. aprīlī publicēts palīgā sauciens. Ādažu draudzes valdes loceklis Ojārs Brēdenfelds vispirms atgādina par visai neseniem notikumiem un pēc tam izklāsta sāpi, kālab arī raidīts palīgā sauciens. “Ap 1980. gadu Baltezerā radās vajadzība pēc dzīvokļiem, jo arī iebraucējiem šis dabas stūrītis itin labi patika. Toreiz blakus baznīcai uz Lielā ezera pusi jau bija sadzīti mietiņi un novilktas šņores astoņu dzīvokļu mājas celtniecībai, celtniekiem tikai vajadzēja sākt zemes darbus, kad to visu apturēja. Pašos tumšākajos stagnācijas gados tomēr atradās kāds, kurš saprata, ka tā nevar rīkoties. Māju uzcēla citā vietā. Paldies šim cilvēkam par to!

Nu jau vasarā būs, ja nemaldos, trīs gadi, kopš uz baznīcas zemes nelikumīgi uzcelta alus pārdotava. Droši vien ne bez pagasta ziņas un labvēlības. Šis pats alus pārdotavas īpašnieks jau ir uzcēlis divas mājas Baltezera dažādās vietās un tagad mērķē uz lielāko daļu draudzei neatdotās baznīcas zemes, lai celtu moteli un benzīna uzpildes staciju. Šā gada 16. februārī Ādažu pagasta Tautas deputātu padomes sesijā ar desmit balsīm “par”, astoņām “pret” ir pieņemts lēmums piešķirt baznīcas zemi moteļa un benzīna uzpildes stacijas celtniecībai.”

Raksta nobeigumā piebilsts, ka “par baznīcas aizstāvēšanu “nezināmas personas” piekāva draudzes priekšnieku. Draudēts arī citiem, ieskaitot O. Brēdenfeldu.”

Kāpēc neatguva vēsturisko zvanu

Par laimi, saglabājies daudz liecību par šī dievnama labajiem un pavisam sliktajiem laikiem. Piemēram, 2010. gada 15. decembrī pašvaldības informatīvajā izdevumā “Ādažu Vēstis” Baltezera baznīcas mācītājs Gundars Bērziņš raksta, ka dievnams pēc 62 gadiem atkal ir sācis ar zvana skaņām aicināt uz dievkalpojumiem.

Baznīca bija ļoti cietusi, 1958. gadā tai ar traktoru norauts arī tornis. Kad 1994. gadā draudze atjaunoja savu darbību, tika meklēta informācija par pazudušajiem dievnama interjera priekšmetiem, to skaitā – par zvanu. It kā tas noslīcināts Lielajā Baltezerā vai aprakts. Tikai 2003. gadā klajā nākusi informācija, ka vēsturiskais dievnama zvans, kas izgatavots un uzstādīts 1925. gadā, savu mūžu turpina un aktīvi zvana Jelgavas Sv. Annas luterāņu dievnamā.

“Saņēmuši šo ziņu, draudzes pārstāvji devās to aplūkot un risināt zvana atgūšanas jautājumus. Pēc pārrunām un apsekošanas atklājās, ka situācija nav vienkārša. Lai vēsturisko zvanu noceltu, būtu jāveic Jelgavas baznīcas torņa vairāku līmeņu pārsegumu demontāža. Kaut ko tādu pieļaut nebija gatavi nedz Jelgavas draudzes locekļi, nedz arī ko tādu ticības brāļiem un māsām Jelgavā nodarīt bija gatavi Ādažu draudzes locekļi. Pie tam mūsu zvans nu jau bija kalpojis ilgāku laiku Jelgavai. Tad arī draudze saprata, ka ir jādomā par jaunu zvanu,” stāsta G. Bērziņš.

Cilvēki saziedoja naudu, un, kaut arī tika meklētas iespējas zvanu izgatavot Latvijā, tomēr to paveica amatnieki Polijā. Zvanu rotā uzraksti “Baltezera baznīca 2010” un “Soli Deo gloria!” (“Vienīgi Dievam gods!” latīņu val).

Savukārt 2019. gada Pūpolsvētdienā tika iesvētīts restaurētais dievnama torņa gailis.

“Jutos ļoti aizkustināta”

Par Baltezera baznīcu “Daugavas Vanagu Mēnešrakstā” (01.03.2002) sirsnīgi rakstījusi “Daugavas vanadze” Hermīne Alma Rītiņa, kura mūža nogalē pārcēlās uz dzīvi Latvijā, Baltezerā, kur viņai māju iegādājās dēls Mārtiņš – viens no Latvijā zināmākajiem šefpavāriem.

“Svētvakarā bijām Baltezera baznīcā. Dievnams atrodas divu minūšu brauciena attālumā. Tā pilna dievlūdzēju no Ādažiem, tuvējās apkārtnes. Neredzēju tuvākos kaimiņus.

Svētku rītā atkal bijām baznīcā, bet draudze bija sarukusi zem trīsdesmit.

Mācītājs sludināja Kristus dzimšanas vēsti – mīlestību. Bet viņš arī bija vienīgais, kas draudzi izvadīja ar gaišo vēlējumu: “Priecīgus Ziemassvētkus, svētīgu Jauno gadu!” Draudzes locekļi likās cits citam sveši, sevī noslēgušies.

Es pirmo reizi šai dievnamā jutos ļoti aizkustināta, satraukta: “Dievs, sargā mani, dod spēku un veselību, lai spētu vēl ilgi sajust Tavu labestību.” Dievnamu pašreiz remontē. Šeit viss liekas tik skaists, aizkustinošs, emocionāls. “Cik skaistus sapņus pats ap sevīm raisi, tik dzīve skaista. Draugs, vai tu to zini?!”“

Tagad viņa atdusas netālu no Baltezera baznīcas, no kurienes tika izvadīta mūžībā.