Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien nevienojās par to, vai atļaut skolēniem sliktas atzīmes labot vairākas reizes, tāpēc diskusija parlamentā varētu turpināties.
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz otrdien, 9.aprīlī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas apguves līdz šī gada 21.jūnijam, tad citu svešvalodu varēs apgūt jau no jaunā mācību gada, informē Saeimas Preses dienestā.
Skolu klašu saliedēšanas festivālā “Čē Čē čempionāts” (iepriekš pazīstams kā “Zelta Zivtiņas čempionāts”) pieteikušās gandrīz 900 klases jeb 20 tūkstoši skolēnu no visas Latvijas.
43 skolas no visiem Latvijas novadiem un valstpilsētām saņēmušas Latvijas Universitātes (LU) atzinības rakstus par sekmīgu skolēnu sagatavošanu studijām augstākās izglītības iestādē.
Par vidusskolās apgūto padziļināto kursu ietekmi uz studiju sasniegumiem universitātēs pagaidām ir grūti spriest, aģentūrai LETA pauda aptaujātās augstskolās.
Pēc sīvām sacensībām mēneša garumā noskaidrotas astoto un devīto klašu skolēnu komandas no Kurzemes, Vidzemes un Rīgas reģiona, kuras pusfināla un fināla kārtā sacentīsies par uzvaru erudīcijas konkursā “Fizmix eksperiments”.
Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas organizētajā konkursā “Latvijas labākais skolu ēdinātājs” 2023./2024. gadā par labāko skolu ēdinātāju Vidzemē atzīta Laurenču sākumskola.
Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā “Cits bazārs”, ko organizē izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (“JA Latvia”) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādā jaunu skolu finansēšanas modeli, kurā no 2024.gada 1.septembra ir paredzēti kompleksi risinājumi – nodrošināt radikālu pedagogu atalgojuma palielināšanu un atbilstošu papildu finansējumu atbalsta pasākumiem, ieviest optimālus skolēnu skaita kritērijus katrā klašu grupā, investēt izglītības iestāžu infrastruktūrā, kā arī veikt citus ar izglītojamā labāko interešu nodrošināšanu saistītus ieguldījumus attiecīgajā skolā, kas atbilstu ilgtspējīgas izglītības iestādes kritērijiem, atgādina Ropažu novada pašvaldībā.
Tikai 10% vecāku ir būtiskas bērnus atzīmes liecībā un eksāmenos pēc skolas absolvēšanas. Vecāki daudz vairāk sagaida, ka bērnam pēc skolas beigšanas būs vēlme mācīties un attīstīties (50%), spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus (49%), kritiski domāt un risināt problēmas (48%), emocionālā noturība un spēja tikt galā ar stresu, izaicinājumiem (44%), kā arī atbildības sajūta par sevi un saviem lēmumiem (42%), liecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat Latvija” veiktais pētījums.
Latvijā 43 000 cilvēku ar invaliditāti ir sociāli atstumti zemās izglītības dēļ, secinājuši augstskolas "RISEBA" pētnieki.
