Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai aizliegtu videi nedraudzīgu maisiņu izmantošanu lielveikalos. Iniciatīvas pārstāvji norāda: lai gan Latvijas lielveikalos pamazām tiek ieviesta videi draudzīgāku iepirkumu maisiņu izmantošana, vairākas lielveikalu ķēdes tos joprojām neizmanto. Aizliedzot plastmasas maisiņu izmantošanu, lielveikaliem nebūs citas izvēles, kā izmantot materiālus, kas ir videi draudzīgāki, ir pārliecināti iniciatīvas autori. Kā ziņots, no 2019. gada plānots aizliegt bezmaksas maisiņu izsniegšanu neatkarīgi no to biezuma.

Bieži minēts, ka uz Zemes ir tikai divas radības, kas apzināti maina apkārtējo vidi savās interesēs, – tas ir bebrs un cilvēks. Bebra intereses saistās ar uzplūdinājumu veidošanu, kas tam noder, lai ūdenī slēptos no plēsējiem, transportētu materiālus ēšanai un būvniecībai. Lai to panāktu, bebrs spēj izveidot inženiertehniski sarežģītas dambju sistēmas. Sacensībā par vides izmainīšanu cilvēks, pateicoties industriālajai revolūcijai, kopš 19. gadsimta izrāvies ievērojami priekšā. Klimata prognozes liecina, ka gaidāmais arktisko ledu kušanas radītais uzplūdinājums pārliecinoši parādīs bebriem, kurš uz pasaules ir galvenais inženieris.

Sabiedrības uzmanība arvien vairāk tiek pievērsta vides aizsardzībai, iedzīvotāji tiek aicināti atbildīgāk izturēties pret atkritumiem. Nākotnē sagaidāms, ka samazināsies plastmasas maisiņu ražošanas un patērēšanas apjoms. Jācer arī, ka sabiedrības izglītotības līmenis kaut kad sasniegs tādus augstumus, ka atkritumu šķirošana ikvienā mājsaimniecībā būs pilnīgi pašsaprotama un būvgružus un vecas tabletes neviens nemetīs kopā ar kartupeļu mizām sadzīves atkritumu konteinerā.

Liela daļa no mums internetā redzējuši visai šausminošas bildes gan ar dzīvniekiem un putniem, kas aizgājuši bojā, jo cilvēka izmesto plastmasas maisiņu noturējuši par barību, gan fotogrāfijas ar piesārņotām pludmalēm un plastmasas maisiņu "upi" Filipīnās. Acu priekšā man aizvien ir kāda ļoti spilgta un briesmīga epizode no romāna, kura darbība risinās Austrālijā: stāsta galvenā varone vientuļā pludmalē uziet milzu bruņurupuci, kurš aizrijies ar plastmasas maisiņu un gluži vienkārši nosmacis…

Tā sabiedrības daļa, kas seko vides jautājumiem, zina, ka Parīzes nolīguma pieņemšana par klimata pārmaiņu ierobežošanu nebija viegla, tomēr vienošanās tika panākta, un ir maz valstu, kas vēl nav to ratificējušas. Problēmas gan ar to nebeidzās, jo, piemēram, pie varas nākot Donalda Trampa administrācijai, ASV paziņojusi, ka vēlas no šī nolīguma izstāties. Tomēr Parīzes nolīgumā tika noteikta skaidra latiņa – jādara viss, lai globālā klimata sasilšana tiktu noturēta divu grādu robežās (bet vēlams – pusotra), un tad pasaule var rēķināties ar noteiktu drošības līmeni – vai vismaz paredzamām klimata pārmaiņu sekām.

Depozīta sistēmas ieviešana, plastmasas maisiņu aizliegums mazumtirdzniecībā, atkritumu pārstāde un šķirošana – tie ir tikai daži no ieteikumiem, kas tiek piedāvāti kā risinājums atkritumu daudzuma mazināšanai. Šobrīd Saeima ir arī konceptuāli atbalstījusi ideju par pārtikas atkritumu mazināšanu, proti, atsevišķus pārtikas produktus pēc derīguma termiņa beigām ziedot labdarībai.

Viens Eiropas Savienības iedzīvotājs gada laikā saražo aptuveni pustonnu sadzīves atkritumu, aprēķinājusi Eiropas Vides aģentūra. Lai gan kopumā ES pārstrādā arvien vairāk atkritumu un poligonos nogādāto atkritumu apjoms samazinās, atkritumu joprojām ir ļoti daudz, un tas var negatīvi ietekmēt vidi un radīt zaudējumus ekonomikai. Tieši tāpēc svarīgi ir panākt, lai  atkritumu kļūtu arvien mazāk, bet esošie tiktu izmantoti kā resurss.

Latvijas unikālā daba ir tās lielākā vērtība. Esam bagāti – Latvijā ir vairāk nekā 680 īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, tostarp četri nacionālie parki – Gaujas, Ķemeru, Rāznas un Slīteres –, kuros tiek saglabātas dabas, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības. Uzņēmēji, kuru tūrisma komercdarbība notiek īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, nešaubīgi apgalvo: ieguvumu ir vairāk nekā šķēršļu.

Valguma ezera un Slocenes upes krastā Ķemeru nacionālā parka teritorijā atrodas atpūtas bāze "Valguma pasaule". Tās saimnieki Viesturs Serdāns un Vita Beļavniece teic, ka apmeklētāju netrūkstot nedz vasarā, nedz pārējos gadalaikos.

"Ziemā putniem dodam barību, lai apmeklētāji varētu papriecāties par putniņiem tepat acu priekšā. Savukārt kaķim pakārām kaklā zvaniņu, lai vāveres, kas kāpj zemē pēc čiekuriem, varētu dzirdēt, ka kaķis ir tuvumā, un uzmanītos," par saimniekošanu Ķemeru nacionālā parka teritorijā stāsta atpūtas bāzes "Valguma pasaule" vadītājs Viesturs Serdāns.