Andis Kudors: Asā vara tiek īstenota asimetriski ^{Apriņķis.lv}

Ar “aso varu” tiek saprasta autoritāro un totalitāro valstu informatīvā ietekme uz sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem demokrātiskajās valstīs. “Asās varas” teorijas pamatlicēji Kristofers Volkers (Christopher Walker) un Džesika Ludviga (Jessica Ludwig) norāda, ka, lai gan lielākā daļa maigās varas un asās varas izmantoto metožu ir līdzīgas, tomēr asā vara “sadur, sadragā un sacaurumo mērķa zemju politisko un informācijas vidi”. Autors savā grāmatā pievēršas gan asās varas teorijas izpētei un attīstīšanai, gan Krievijas destruktīvās ietekmes Latvijā plaša klāsta instrumentu izgaismošanai.

“Dubultie standarti un liekulība nav tās kategorijas, kuras ir ērti pētīt ar Džozefa Naija atraktivitātē balstīto maigās varas pētniecisko pieeju. Savukārt asās varas jēdziens ar to tiek galā ļoti efektīvi, jo tās izpētes centrā ir tieši maldināšanas metožu analīze,” skaidro grāmatas autors, politologs Andis Kudors.

Grāmatu “Russia and Latvia: A Case of Sharp Power” Andis Kudors sarakstīja, stažējoties Eliota Starptautisko attiecību skolā Džordža Vašingtona Universitātē ASV 2021.–2022. gadā. Britu izdevniecības “Routledge” publicētā grāmata ir paredzēta plašam lasītāju lokam: politologiem, vēsturniekiem, komunikācijas zinātnes un nacionālās drošības pētniekiem, studentiem, diplomātiem, politiķiem un žurnālistiem.

– Līdz šim Latvijā esam pieraduši runāt par Krievijas maigo varu, īpaši publiskajā telpā, taču jūsu grāmatas nosaukumā ir cits termins. Ar ko asā vara atšķiras no maigās?

– Vienkāršoti varētu teikt, ka asā vara ir autoritāru valstu neizdevusies maigā vara. Maigās varas īstenošana notiek, izmantojot savas valsts kultūras un vērtību pievilcīgumu, lai panāku mērķa valsts soļus, kas ir labvēlīgi mums. Savukārt autoritārajām valstīm ir visai vājš pievilcīgums, jo to varasvīri melo valsts iekšienē un aiz robežām. ASV eksperti Kristofers Volkers un Džesika Ludviga 2017. gadā nāca klajā ar priekšlikumu autoritāru valstu maigo varu labāk dēvēt par aso varu, jo tā “caurdur un sacaurumo” demokrātisko valstu politisko procesu un mediju darbību, tādējādi tiek deformēta demokrātija.

Asās varas gadījumā mēs runājam tieši par autoritāro valstu ārpolitikas destruktīvo ietekmi demokrātiskās valstīs, kuru sabiedrība tiek maldināta ar dezinformācijas palīdzību. Ap 2008.–2009. gadu, kad mēs, Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieki, skaidrojām Krievijas maigo varu, bija grūti to darīt, jo mums pamatoti iebilda, ka tas, ko dara Krievijas diplomāti un propagandisti, nav ne pievilcīgs, ne maigs. Nu situācija ir atrisināta, jo asās varas jēdziens labi tiek galā ar maldināšanu, dubultajiem standartiem un propagandu.

– Kādos veidos šī Vladimira Putina režīma pārvaldītās Krievijas asā vara tiek īstenota pie mums Latvijā? Kā to var atpazīt?

– Latvijā Krievija daudzu gadu garumā ir lietojusi tik daudz asās varas metožu, cik reti kurā citā valstī. Pirmkārt, tā ir Kremļa mediju ietekme uz krievu prātiem un sirdīm Latvijā. Otrkārt, tā ir Krievijas tautiešu politika, kuras ietvaros ir tikuši rīkoti krievu aktīvistu kongresi, konferences, semināri un sniegts atbalsts nevalstiskajām organizācijām, kuras cīnās pret Latvijas likumiem pilsonības, valodas un izglītības jomās.

Viena no asās varas īpatnībām ir, ka tā tiek īstenota asimetriski, proti, Krievija ir pieprasījusi, ka ļaujam viņu tā sauktajiem medijiem te darboties brīvi un skalot smadzenes, kamēr mums nav bijis iespējams uzrunāt ar mediju palīdzību plašu auditoriju Krievijā. Otra asās varas īpatnība ir kamuflāžas izmantošana, slēpjot ārpolitikas patiesos mērķus. Krievu politiķi runā par it kā krievu cilvēktiesību aizstāvību, bet patiesībā domā par impēriskumu un Maskavas reģionālo dominanci.

– Kuri ir tie sabiedriski politiskie procesi vai lēmumi mūsu valstī, par kuriem varam teikt, ka tos ir ietekmējusi Krievijas asā vara?

– Krievijas asā vara noteikti ir ietekmējusi krievu, baltkrievu un ukraiņu diasporizāciju Latvijā, ar ko tiek saprasta novēršana no patiesas integrācijas mītnes zemē un visas uzmanības veltīšana palikšanai Krievijas informatīvajā, kultūras un politiskajā telpā. Krievu valodas politizēšana no Kremļa puses ir mērķēta, lai Latvijā dzīvojošie krievi nemācītos un nelietotu pietiekami latviešu valodu.

Vēl droši varam apgalvot, ka Krievijas asās varas rezultāts ir daļas Latvijas krievu sajūsma par PSRS vēstures Kremļa vienpusējo interpretāciju, kas ir stipri aizkavējusi krievu izpratni par padomju okupācijas nodarītajām sekām Latvijai. Tas, ka Latvijas policists krievs Rīgā piekauj  jaunieti, kurš uz pleciem uzsedzis Ukrainas karogu, ir Kremļa asās varas rezultāts. Tas, ka 2008. gadā demonstrācijā par labu Kremļa pozīcijai pārsvarā bija krieviski runājošie, bet otrā – par labu Gruzijai – pārsvarā latvieši, arī ir Krievijas asās varas rezultāts. Mūs sašķeļ ne tikai par iekšpolitiku, bet arī par ārpolitiku.

– Tas, ka šo varu mēģina īstenot, ir nenoliedzami, bet cik, jūsuprāt, tā ir efektīva? Piemēram, Moldovas gadījumā nesenie vēlēšanu rezultāti rādīja, ka pilsoņu prāti un sirdis nemaz tik ietekmēti nebija? 

– Moldovā ir mazāks krievu īpatsvars nekā Latvijā. Igors Dodons, bijušais Moldovas prezidents, kurš vienu gadu kā vienīgais ārvalsts vadītājs piedalījās 9. maija pasākumos Maskavas Sarkanajā laukumā, ir zīmīgs asās varas auglis. Krievijas tā sauktie mediji daudzus gadus ir cīnījušies par moldāvu prātiem, bet Rumānijas un Eiropas attīstības vektors ir ļoti stiprs, tāpēc Moldova izlēmīgi soļo Eiropas Savienības virzienā.

– Ja runājam par publisko telpu, manipulatīvas metodes, no konteksta izrautas frāzes, propagandas iezīmes noteikti varam saskatīt arī Latvijas mediju darbā. Kāpēc tā notiek, un vai tam ir sakars ar Vladimira Putina režīma pārvaldīto Krieviju?

– Diemžēl arī neliela daļa latviešu ir uzķērušies uz Krievijas propagandas un dezinformācijas vēstījumiem. Kognitīvās zinātnes (starpdisciplināra pieeja, kas pēta mūsu domāšanas un uztveres īpatnības) mums māca, ka cilvēks ir vārīgs, viņa spēja racionāli spriest ir visai atkarīga no reālās informācijas, ko tas saņem. Vēlos uzsvērt – mūs var apmānīt, tāpēc aicinu visus būt drīzāk pazemīgākiem par savām kritiskās domāšanas spējām, jo tieši pašpārliecinātie var ātrāk uzķerties. Diemžēl cilvēki ir ļoti nodarbināti, ne visiem ir pietiekami daudz laika, lai pārbaudītu informācijas patiesumu.

– Vai tā saukto cancel culture jeb atcelšanas kultūru, ko mēdz dēvēt par Rietumvalstu fenomenu, arī var uzskatīt par vienu no asās vai maigās varas īstenošanas formām?

– Asā vara ir normatīvi piesātināta, proti, mēs spriežam, ka demokrātija (neskatoties uz tās problēmām) kopumā ir labāka par autoritārismu. Ja atcelšanas kultūras paņēmienus lieto autoritāras varas aģenti ārvalstīs, tad varam spriest, ka tā ir asā vara. Citos gadījumos jāmeklē citi – atbilstošāki jēdzieni.

– Meli, viltus ziņas un mēģinājums ar cilvēciski kritisko prātu šos melus dekonstruēt un atpazīt – vai tas viss nekļūst bezjēdzīgi, arvien plašāk sākot ikdienā izmantot mākslīgo intelektu, kas ar augstu ticamību var radīt jebkādu tekstu, attēlu, video?

– Tam jāliek pretī mākslīgais intelekts, lai spēki līdzsvarotos.

– Atgriežoties pie asās varas – vai un kā tā tiek izmantota karā Ukrainā?

– Ukrainā daudzu gadu laikā Krievija strādāja pie tā, lai Krievijas naratīvi būtu populāri, jo sevišķi valsts dienvidos un austrumos. Biju Krimā pirms okupācijas un redzēju, ka tur dominē promaskaviski vēji. Daži bijušie Krievijas Melnās jūras kara flotes virsnieki pēc atvaļināšanās kļuva par NVO aktīvistiem un kultivēja vēstījumus, ka Krima esot Krievija un tā tālāk.

Maskavas televīzijas kanāli nav bijuši tik populāri Ukrainā, cik Latvijā. Ukrainā bija pietiekami daudz promaskaviski noskaņotu vietējo uzņēmēju, kuriem bija savi mediji. Pašlaik drīzāk varam runāt par Krievijas informatīvo karu pret Ukrainu, jo asā vara ir drīzāk miera laika rīks. Kara laikā ar informatīvā kara palīdzību tiek mēģināts mazināt pretinieka kareivju cīņas sparu, tiek piedāvāts padoties, tiek kritizēta valsts valdība un tā tālāk. Tas ir tas, ko Krievija dara Ukrainā. Nevarētu teikt, ka sevišķi rezultatīvi, un labi, ka tā.

– Vai asās varas izmantošana ir tīri specifiska tikai Krievijai? Kuras valstis vēl to izmanto? Vai atšķiras metodes?

– Ķīna lieto aso varu, bet delikātāk, uzmanīgāk. Ķīna ļoti nervozi izturas pret tās kritiku un mēģina apslāpēt, pierunāt kritizētājus to nedarīt. Ķīna nāk arī ar “burkānu” – ekonomiskiem labumiem, kas bieži gan paliek tikai uz papīra. Ķīnas propagandisti mācās no krieviem un pārņem metodes. Turklāt Krievija un Ķīna saudzē viena otru un publiski nekritizē.

– Vai un kā mēs katrs Latvijas iedzīvotājs varam pretoties un nenonākt Krievijas asās varas destruktīvajā ietekmē? Vai tas tomēr vairāk ir valsts institūciju, valdības un lēmumu pieņēmēju darbības lauks?

– Informācijas telpas problēmas jau labu laiku ir nacionālās drošības joma. Par nacionālo drošību vienmēr primāri atbildīgas ir valsts institūcijas, nevis nevalstiskais sektors. Tas ir saprasts pakāpeniski, jo pirms gadiem desmit, piecpadsmit Latvijas liberāļi nespēja vai negribēja saprast, ka demokrātijai ir sevi jāaizsargā un nevar paļauties, ka Kremļa propagandas un tautiešu politikas problēmas kaut kā pašas par sevi atrisināsies un izzudīs.

Labi, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir darbojusies droši un ir slēgusi Kremļa asās varas kanālus. Liberāļu vieglprātības un nezināšanas dēļ esam zaudējuši gadus, daudzu cilvēku prātos valda Kremļa pasakas. Latvieši ir bijuši pārāk bikli savu tiesību un interešu aizstāvībā, tagad “baudām” sekas. Bet nu lielā cīņa nav zaudēta – ir jāstiprina Latvijas drošības dienesti, jāstiprina latviešu valodas pozīcijas, jāpieskata “krievu tautiešu” aktīvisti Latvijā un izlēmīgi jāpabeidz izglītības reforma, lai visi skolēni labi zinātu valsts valodu. Un papildus tam jāņem vērā, ka medijpratība un kritiskā domāšana ir tie faktori, kas vairo sabiedrības noturīgumu pret Krievijas aso varu.