2021.gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies, un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās.
Līdz ar finansējuma samazinājumu slimnīcām un inflāciju, slimnīcu vadītāji aicina ārstniecības iestādēm piešķirt lielākus līdzekļus valsts budžetā vai pārskatīt finansējuma kārtību, paredzot slimnīcām iespēju šo naudu ieturēt no pacientiem, informēja Latvijas Slimnīcu biedrībā (LSB).
Vēlme justies drošāk par tuvāku un tālāku nākotni, sasniegt vairāk un dzīvot labāk – tie ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu svarīgi 2023.gadā uzlabot savu finanšu situāciju, liecina “Swedbank” Finanšu institūta pētījums. Uz drošības aspektu norādījuši 58% aptaujāto, uz ilgām pēc labākas dzīves – 45%, un vairāk nekā trešā daļa arī minējuši vēlmi veidot uzkrājumus kā drošības spilvenu negaidītām situācijām vai iespēju segt ikdienas vajadzības, kam ar šī brīža ienākumiem nepietiek.
Jau no pagājušā gada rudens Eiropā tiek fiksēts medikamentu trūkums, un nu arī Latvijā šī problēma ir sasniegusi savu pīķi – it sevišķi attiecībā uz antibiotiku trūkumu. Jelgavas poliklīnikas ģimenes ārstiem trūkst zāļu, ko izrakstīt sirgstošajiem pacientiem. Galvenie iemesli ir izejvielu trūkums ražotājiem, darbinieku nepietiekamība farmācijas uzņēmumos, loģistikas piegādes ķēžu pārrāvumi, kas saistīti kā ar Covid-19 pandēmiju, tā ar izejvielu trūkumu un Krievijas sākto karu Ukrainā.
Biznesa augstskolas “Turība” viedokļu ringā “Kā uzlabot valsts pārvaldes darbu – tērēt mazāk, bet efektīvāk?” eksperti vienisprātis atzina, ka efektivitātes paaugstināšana ir ilgtermiņa jautājums un tā vienmēr sākotnēji būs saistīta ar lielākām investīcijām, informēja augstskolā.
Nākamnedēļ palielināsies ciklonu aktivitāte, Latvijā vairāk līs un snigs, prognozē sinoptiķi.
Arī pēc diplomātisko attiecību līmeņa pazemināšanas Latvijas vēstniecība Krievijā turpinās darbu, šorīt Latvijas Radio uzsvēra Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Kādā publiskā diskusijā par valsts augstāko amatpersonu atalgojuma palielināšanu atļāvos bilst, ka neredzu šādā idejā loģiku. Ikdienā mēs esam gatavi par kādu preci vai pakalpojumu (vienalga – viesnīcu, sieru, frizieri vai vīnu) maksāt vairāk, ja lielāka cena nozīmē augstāku kvalitāti (protams, ja finansiālais stāvoklis vispār šādu izvēli atļauj).
