Veroties uz sniegoto ainavu aiz loga un pakļaujoties valdības rīkojumiem, kas ne tikai liedz izbraukt no valsts, bet arī tajā iebraukt, aizvien biežāk domās atgriežos tur, kur esmu bijusi vecajos, labajos laikos. Arī Parīzē. Bet stāsts nav par to, stāsts ir par dažādajiem apskates objektiem. Un Parīzē tāds var būt ne tikai Orsē muzejs vai Bastīlijas opera, esmu tur pabijusi arī Kanalizācijas muzejā, lai pārbaudītu bērnības izjūtas, lasot Igo "Nožēlojamos", un esmu apmeklējusi Grevēna iluzionisma un vaska figūru muzeju, jo kas gan var būt noslēpumaināks par to, kā burvju mākslinieka cepurē vieta atrodas ne tikai puķēm un krāsainiem lakatiņiem, bet arī baložiem un baltiem trušiem. Abi šie muzeji ir apmeklēšanas vērti, kad varēsim izbraukt no Latvijas un atgriezties tajā.