Pedagogiem nepieciešama skaidra vīzija, par ko nākotnē kļūs viņu skolēni. Ir jātic un jāspēj saskatīt katra bērna potenciāls, stāsta Latvijas Universitātes profesore, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes locekle Laima Geikina. Savā viedoklī viņa iepazīstina ar pedagogu un skolu vadītāju aptaujas rezultātiem, norādot, ka 88,6% pedagogu atzīst – attālinātās mācības atklāja izglītības sistēmas priekšrocības un trūkumus.
VAS "Latvijas valsts ceļi" plāno par 585 000 eiro ierīkot gājēju un velosipēdistu celiņu gar valsts vietējo autoceļu V20 (Imanta–Babīte), liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Gājēju un velosipēdistu celiņu plānots izbūvēt posmā no Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojuma jeb Rīgas pilsētas un Babītes novada robežas līdz Jūrmalas gatvei. Veloceliņš gar autoceļu Imanta–Babīte ir Satiksmes ministrijas jau 2013.–2014. gadā sniegts solījums uz vietējo iedzīvotāju lūgumu savienot Babītes ciematu ar dzīvojamo namu rajonu Imantā Rīgā, konkrēti – Slokas ielas galu.
Cik ātri viss mainījies! Aizvadīti tik ļoti gaidītie un gandrīz visur gana pienācīgi aizvadītie Jāņi, bet tikmēr jaukais saulgriežu laiks licis apjaust – kaut maķenīt, bet diena jau kļuvusi īsāka, nakts garāka. Patiesībā nekā neparasta – dabā notiek tas, kam jānotiek.
Maijā Latvijas rūpniecība turpināja izjust Covid-19 izraisītās krīzes negatīvo ietekmi un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izlaides apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.
“Luminor” bankas aptaujā noskaidrots, ka 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem nav pietiekami daudz īpašumu un uzkrājumu, lai varētu izdzīvot pensijas vecumā. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse jeb 55% iedzīvotāju neveic uzkrājumus 3.pensiju līmenī un neplāno to sākt darīt.
Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu, daudzos ekonomiskos rādītājos esam ar labākajiem rezultātiem. Ja 2008./2009.gada krīzē Latvija bija starp smagāk skartajām valstīm, tad šobrīd ir pretēji – Latvijas ekonomikai veicas labāk nekā vidēji pasaulē. Tas ļauj cerēt, ka vīrusa uzliesmojuma jeb otrā viļņa gadījumā būs vieglāk un no iepriekšējās krīzes atkārtojuma spēsim izvairīties.
Vasaras periodā no 1. jūlija veiktas izmaiņas vairākos reģionālo pārvadātāju, pārsvarā autobusu reisu, maršrutos, piemēram, maršrutos Sigulda–Nurmiži un Sigulda–Turaida–Krimulda, būtiskas izmaiņas noteiktas arī maršrutā Nr. 6317 Rīga–Salaspils un citos maršrutos Pierīgā. Papildu reisi ierīkoti tajos sabiedriskā transporta maršrutos, kas pasažierus pārvadā uz atpūtas kompleksiem un atpūtas zonām, taču maršrutos, kuros vērojams būtisks pasažieru skaita kritums, reisu skaits ir samazināts.
Ja šī teksta ietvaros neaplūkojam tos, kuri ir pārliecināti, ka "nekāda kovida patiesībā nav", pārējie lielas cerības saista ar attiecīgās vakcīnas izstrādi, kas ļautu justies drošāk. Savukārt šo sabiedrības daļu, pieļauju, mulsina tas, ka ar vakcīnas izstrādi nodarbojas tik daudzas grupas visā pasaulē vienlaikus. Proti, liktos saprātīgāk, ja spēki tiktu apvienoti, bet, ja tas it kā nenotiek, rodas aizdomas, ka izstrādātāju nesadarbošanās pamatā ir vēlme, kā saka, nosmelt krējumu.
Ikdienas pirkumi tiešsaistē un norēķini ar maksājumu kartēm un citiem maksājumu rīkiem sniedz ērtību, drošību un tēriņu kontroli. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka iedzīvotāji biežāk iepērkas internetā, vienlaikus e-komercijai Latvijā vēl ir liels izaugsmes potenciāls. Vairāk nekā trešdaļa respondentu (39%) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, un teju 70% Latvijas iedzīvotāju ir kļuvis svarīgi, ka uzņēmumu preces un pakalpojumus var iegādāties tiešsaistē, liecina “Mastercard” un Finanšu nozares asociācijas maijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Pētījums veikts informatīvās kampaņas “Viedpircējs” ietvaros, kas Latvijā tiek īstenota līdz augustam.
Šī gada pirmie mēneši iezīmēja augšupejošu tendenci remigrācijas procesā – arvien vairāk tautiešu izteica vēlmi atgriezties Latvijā šī vai tuvāko gadu laikā. Diemžēl Covid-19 pandēmija tendenci apturēja. Pēdējo mēnešu laikā remigrantu un potenciālo remigrantu vidū pamatā iezīmējušies trīs viedokļi: atgriezīsies Latvijā, tiklīdz tas būs iespējams; atgriešanos daudzkārt vēl pārdomās, vērojot un analizējot, kā atjaunosies ekonomiskā un saimnieciskā dzīve Latvijā un esošajā mītnes zemē; atstās Latviju, lai turpinātu vai no jauna uzsāktu dzīvi un darbu ārzemēs.
Stājoties spēkā jaunajam Administratīvās atbildības likumam un grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, no 1. jūlija par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem daļā gadījumu soda naudā būs jāmaksā vairāk. Vissāpīgāk izmaiņas skars nelielu pārkāpumu izdarījušos, mopēdu vadītājus un šoferus alkohola reibumā. Par ļoti smagiem pārkāpumiem fiziskās personas varēs sodīt ar 2000 eiro naudas sodu un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem, juridiskās personas – ar 7000 eiro naudas sodu.
