No 1. marta gada ienākumu deklarāciju par 2023. gadu brīvprātīgi var iesniegt nodokļa pārmaksas atgūšanai par attaisnotajiem izdevumiem, taču tos var deklarēt vēl trīs gadu laikā. Saimnieciskās darbības veicējiem un vēl vairāku citu ienākumu veidu guvējiem deklarācija jāiesniedz obligāti trīs četru mēnešu laikā atkarībā no ienākumu apjoma.
Ļoti iespējams, ka daudzi vēl nemaz nav dzirdējuši par tādu sporta veidu kā krosmintons. Tas ir jauns sporta veids, kurā tiek izmantota līdzīga rakete kā skvošā, tikai nedaudz īsāka, kā arī volāns, kas tiek saukts par spīderi. Krosmintonā ir apvienoti tenisa, badmintona un skvoša elementi, turklāt to var spēlēt teju jebkur – sporta zālē, uz asfalta vai pat mājas jumta, jo tīkls nemaz nav vajadzīgs. Atliek tikai novilkt laukuma līnijas.
Ikviens bērna vecāks palaikam nonāk situācijā: ģimenei ieplānots mierīgi iet gulēt, bet mazie pārsteidz ar lielu enerģijas pieplūdumu. Bērni skrien pa māju, aktīvi spēlējas un niķojas. Mēdz būt arī citādāk – aktivitātēm paredzētajā laikā kļūst miegaini. Vai bērna emocijas var noregulēt? Ieteikumi sensoro procesu aktivizēšanai ir izveidoti sadarbībā ar starptautisku organizāciju “Trauma Free World”.
Uz jautājumu, kādas ir galvenās īpašības, kas padara sportistu veiksmīgu, katram būs sava atbilde. Manuprāt, panākumus par 10% nosaka talants un par 90% – smags darbs, disciplīna, gribasspēks, mērķtiecība un mīlestība pret to, ko darām, – kā jebkurā citā jomā. Protams, teju jebkurā nozarē liela nozīme ir arī komandai, taču tieši sportā komanda ir īpaši svarīga. Turklāt ne tikai cilvēki, ar kuriem tiecies sporta laukumā vai ģērbtuvēs, bet komanda visplašākajā izpratnē.
Pērn apstrādes rūpniecībā vērojām straujāko izlaides sarukumu kopš Finanšu krīzes laika. 2023.gada beigas pagāja uz optimistiskākas nots, tomēr šis gads sācies ar diezgan pamatīgu kritumu saražotajos apjomos. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka janvārī apstrādes rūpniecības izlaide kritusi par 4,7%, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (sezonāli izlīdzināti dati), un par 7,3% pret pērnā gada janvāri. Lai gan noskaņojuma rādītāji sektorā pēdējos mēnešos uzlabojas un vairs nav tik drūmi kā 2023.gadā, tomēr strauju atgūšanos tuvākajā laikā negaidām.
Es esmu pabeidzis mazu lauku skolu. No pirmās līdz pēdējai klasei mācījos Vaboles vidusskolā – tolaik tā vēl bija vidusskola. Un tolaik tā bija vēl vecā ēkā bez kārtīgas sporta zāles. Protams, bez datoriem, ekrāniem un citiem neiztrūkstošiem modernās skolas atribūtiem. Bet bija kas cits. Skolotāji.
Vai atceraties laiku, kad Latvijā bija viena no augstākajām inflācijām eirozonā? To laikam tik drīz neaizmirst. Tomēr situācija ir būtiski mainījusies.
Patēriņa cenu inflācija Latvijā šobrīd ir viena no zemākajām starp eirozonas valstīm. Līdz vasarai, visticamāk, inflācija Latvijā saglabāsies ļoti zemā līmenī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada februārī patēriņa cenas Latvijā bija vien par 0,4 % augstākas nekā pirms gada un mēneša laikā cenas Latvijā pieauga tikai par 0,1 %.
Vēl nesen atbilde uz jautājumu par to, kas ir sieviete, sabiedrībai bija tik pašsaprotama. Šodienas vēsmas uzskatāmi apkopotas ASV populāru podkāstu autora un komentētāja Meta Volša (Matt Walsh) 2022. gada filmā “Kas ir sieviete?” (“What Is a Woman?”). Tajā politisko partiju, akadēmiskās un izklaides pasaules vadošiem pārstāvjiem tas šķiet teju neatrisināms rēbuss, dažādu zinātņu un medicīnas eksperti pinas kā pliki pa nātrēm un kādus sabiedrības aktīvistus un skolotājus tas pat aizvaino, bet kontrastam nelielās, pasaulē zināmās Kenijas tautas masaju sievas un vīrus šāda neskaidrība uzjautrina.
Janvāris bija pēdējā laikā neierasti līdzīgs parādībai, ko Latvijā vēsturiski dēvē par ziemu. Tas bija skaists laiks dabā, bet diemžēl ne rūpniecībā. Te uzreiz jāpiebilst, ka periodos, kad pasūtījumi un ražošana ir samērā vāji, īpaši lieli kritumi mēdz būt janvārī, tāpat arī jūlijā un augustā – ir iespēja izmantot zemo ražošanas jaudu noslodzi, lai ieplānotu ilgākus nepārtrauktu atvaļinājumus. Vēl var piebilst, ka rūpniecības noskaņojuma dati nebūt nav slikti, tos pat varētu saukt par lēni augšupejošiem. Nekādas panikas!
Lai gan mūsdienās aizvien ir izplatīti dažādi stereotipi par sievietēm autovadītājām, kas atspoguļojas dažādos jokos un izteicienos, patiesībā statistika liecina par pretējo. “”Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka sievietes retāk brauc nepiesprādzējušās. 70% sievietes norāda, ka nav braukušas bez piesprādzēšanās, kamēr vīrieši 58%. Sievietes arī retāk sēžas pie stūres reibumā – 76% sievietes norāda, ka nekad nav sēdušās pie stūres reibumā, bet vīrieši – 58%. Sievietes arī retāk pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, piemēram, tikai 17% sieviešu norāda, ka bieži pārsniedz atļauto ātrumu par 10 km/h, kamēr šādu atbildi sniedz 24% vīriešu.
