Latvijas Basketbola līgas otrās divīzijas pusfināla sērijā, kurā spēkojas basketbola klubs “Ķekava” un BK “Jelgava”/LLU, būs nepieciešama izšķirošā trešā spēle. Piektdien Ķekavā jelgavnieki revanšējās mājiniekiem par zaudējumu pirmajā mačā un panāca izlīdzinājumu sērijā līdz divām uzvarām.
Lietuva iesniegusi Krievijai protesta notu, reaģējot uz draudiem, kas izteikti Lietuvas vēstniecības darbiniekiem Maskavā un viņu ģimenes locekļiem saistībā ar Lietuvas tiesas spriedumu 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma lietā, paziņojusi Ārlietu ministrija.
Atzīmējot Rīgas Motormuzeja 30 gadu jubileju, muzeja seno spēkratu ekspozīciju aprīļa beigās papildinās grezns 1912.gada limuzīns “F/N type 2400”. Auto darināts vēsturiskā beļģu ieroču fabrikā “F/N”.
Iespējams, jau drīzumā diskusijām Saeimā varētu tikt iesniegts priekšlikums par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, piektdien žurnālistiem atzina Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis.
Latvijā 92% uzņēmēju kļuvis grūtāk atrast darbiniekus, liecina auditorkompānijas "PricewaterhouseCooper" ("PwC") piektdien prezentētā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja. Lietuvā uz darbaspēka trūkumu norādījuši 86% aptaujāto uzņēmēju, bet Igaunijā 75% uzņēmēju atzinuši, ka darbiniekus atrast kļuvis grūtāk.
Kā sekas darbaspēka trūkumam 30% Latvijas uzņēmēju norādījuši to, ka straujāk aug izmaksas, 17% nespēj izmantot tirgus sniegtās iespējas, bet 14% nespēj efektīvi ieviest inovācijas un sasniegt nospraustos mērķus.
Arī Lietuvā 30% uzņēmēju un Igaunijā 33% uzņēmēju norādījuši, ka darbaspēka trūkuma dēļ straujāk aug uzņēmumu izmaksas.
Savukārt uz jautājumu, kā darbaspēka trūkums tiek risināts, Latvijā 62% uzņēmēju atbildējuši, ka modernizē un labiekārto darba vidi, 58% meklē darbiniekus esošajā darba tirgū, bet 46% - pārkvalificē esošos darbiniekus. Savukārt 44% uzņēmēji veicina darba un privātās dzīves sabalansētību.
Tajā pašā laikā uz jautājumu, ko uzņēmēji nedara darbinieku trūkuma risināšanā, Latvijā 64% uzņēmēju atbildējuši, ka nemeklē darbiniekus ārvalstīs, 36% neapsver automatizāciju un robotizāciju, 36% neizskata iespējas kombinēt, bet 21% neiegādājas ārpakalpojumu.
"PwC" pārstāve Evija Baula norādīja, ka 43% uzņēmēju Lietuvā meklē ārpakalpojumus, bet Latvijā tikai 18%.
"Interesanti arī tas, ka pasaulē darbaspēka trūkumu galvenokārt mēģina risināt ar darbinieku apmācīšanu un pārkvalificēšanu, taču Latvijā - ar darba vides labiekārtošanu," piebilda Baula.
Kā piecas svarīgākās darbinieku prasmes Latvijas uzņēmumu vadītājiem ir spēja ātri mācīties, pielietot zināšanas un jaunas prasmes (97% uzņēmēju akcentējuši šo prasmi), efektīva lēmumu pieņemšana (90%), visaptveroša problēmu risināšana (87%), radošums un inovācijas (85%) un kritiskā domāšana (80%).
Savukārt 26% par nesvarīgām atzina zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) prasmes, 21% par nesvarīgu atzina emocionālo inteliģenci, bet 21% nemeklē darbiniekos līderību un cilvēku vadību.
Pēc pētījuma rezultātu prezentācijas sekojošā diskusijā AS "SAF Tehnika" līdzīpašnieks Normunds Bergs sacīja, ka reemigrācijas plāni neatrisinās darbaspēka trūkumu, jo zemākas kvalifikācijas darbiniekiem Eiropā algas vēl ilgi tiks maksātas daudz augstākas nekā Latvijā. "Jēdzīgi būtu dabūt atpakaļ kvalificētus speciālistus un vadītājus," norādīja Bergs.
Viņš arī sacīja, ka Latvijā jālikvidē visi atvieglotie nodokļu maksāšanas režīmi. "Tie nekādi nesekmē uzņēmumu augšanu, vienkārši kādi 100 000 komfortabli dzīvo uz pārējās sabiedrības rēķina," sacīja Bergs.
Arī "Circle K Latvia" izpilddirektore Gunta Jēkabsone norādīja, ka reemigrācija problēmas neatrisinās, tāpēc drīzāk būtu jārunā par valsts sektorā strādājošo pārkvalifikāciju.
Mobilo sakaru operatora "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs teica, ka uzņēmums neizjūt inženieru trūkumu, problēmas ir atrast darbiniekus "Tele2" produktu un pakalpojumu mazumtirdzniecībai.
Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka Latvijas uzņēmumi ļoti maz eksportē, tāpēc nav tendēti uz izaugsmi un lielāku iesaisti globālajos tirgos, uzņēmumos ir ļoti maza internacionalizācijas pakāpe un liela noslēgtība. Ašeradens arī piebilda, ka Latvijā mūžizglītībā piedalās tikai 5-7% iedzīvotāju, bet Skandināvijā to dara trešdaļa iedzīvotāju.
Sigulda nākamā gada februārī grasās uzņemt Eiropas čempionātu skeletonā un bobslejā, kas notiktu vienlaicīgi ar Pasaules kausa posmu, atklāja Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) prezidents Jānis Kols.
Tiesa, pagaidām tas vēl nav oficiāli apstiprināts, bet sagaidāms, ka tas tiks izdarīts jūnijā gaidāmajā Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (IBSF) kongresā.
"Līdzšinējie rezultāti ir pierādījuši, ka varam un gribam noorganizēt šāda līmeņa sacensības. Tas būtu tikai loģisks solis. Šajā sporta veidā esam viena no vadošajām nācijām pasaulē, mums ir pašiem sava trase, turklāt kamaniņu sports jau ir uzņēmis līdzīga veida sacensības," teica Kols. "Šāds solis arī ir pamats, lai runātu par Siguldas trases pārbūvi un piemērotu to četrinieku sacensībām - neatkarīgi no tā, vai tiksim pie iespējas uzņemt 2026.gada olimpiskās spēles."
Iepriekšējā sezonā Sigulda uzņēma Pasaules kausa posmu skeletonā un bobslejā. Sacensības gan tika aizvadītas tikai divniekos, un līdzīga situācija būtu arī nākamsezon Eiropas čempionātā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) oficiāli apstiprinājusi 2014.gada Soču olimpisko spēļu bobsleja sacensību rezultātus, kas latviešu pilotam Oskaram Melbārdim ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Jāni Strengu un Arvi Vilkasti nozīmē zelta iegūšanu četriniekos un bronzas saņemšanu divniekos kopā ar stūmēju Dreiškenu.
Pagaidām nav skaidrs, kā Latvijas bobslejisti saņems medaļas, taču viņiem piedāvāti četri varianti - nākamā gada Tokijas Vasaras olimpiskajās spēlēs, SOK bāzes mītnē Šveicē, kā arī pasākumā, ko organizē LBSF vai Latvijas Olimpiskā komiteja (SOK).
"Visatbilstošākais būtu tieši Siguldā gaidāmais Pasaules kausa posms un Eiropas čempionāts, kas tomēr pulcētu šī sporta veida īstos fanus un ļautu sportistiem atgūt kaut daļēju gandarījumu. Savukārt vēl viena iespēja ir tās pasniegt Latvijas Gada balvā sportā, tomēr, cik saprotu, nākamais šāda veida pasākums varētu notikt tikai janvārī, kas nav labākais laiks, jo vairāki sportisti jau būs devušies uz sacensībām. Auditorija tam nebūtu tik liela kā uz Ziemassvētku laiku. Tomēr galējais lēmums jāpieņem sportistiem," pauda Kols.
Līdz ar SOK lēmumu Melbārdis un viņa stūmēji kļuvuši par pirmajiem ziemas olimpisko spēļu čempioniem Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas. Pērn viņš kopā ar Strengu izcīnīja Phjončhanas olimpisko spēļu bronzu divnieku sacensībās.
SIA “Jūrmalas autobusu satiksme” (JAS) izstrādājusi mobilo lietotni – “Jūrmalas autobusu satiksme”, kas ir pieejama un lejuplādējama bez maksas “GooglePlay” veikalā. Lietotnes galvenā priekšrocība – ātri un ērti var apskatīt, tuvāko reisu, kā arī sekot līdzi autobusa vai minibusa atrašanās vietai tiešsaistē.
Piedāvātā Carnikavas novada apvienošana ar četrām blakus esošām pašvaldībām nav loģiska un ekonomiski pamatota, aģentūrai LETA pauda Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (LZS).
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Gunta Līdaka, kura padomē atbildēja par komerctelevīziju nozares pārraudzību, paziņojusi par atkāpšanos no amata, vēsta Latvijas Televīzija.
Līdz ar jaunās valdes apstiprināšanu sabiedriskajā televīzijā sākas jauni laiki! Tas tika pavēstīts gandrīz vai gavilējoši, jau mazliet piezemētāk – jā, Einārs Giels pārliecinājis par savām analītiķa spējām, kompetenci un zināšanām. Drīz vien jau tika skandēts pretējais: šausmas! Tas ir drauds demokrātijai, mediju neatkarībai un galu galā valsts drošībai, ja televīzijas vadībā tiek iebīdīti cilvēki bez pieredzes mediju darbā un aizdomām par politisku aizmuguri!
Ceturtdien Valsts policijā tika saņemta telefonogramma, ka no pamestas privātmājas Siguldā ar miesas bojājumiem uz medicīnas iestādi ir nogādāts kāds vīrietis. Likumsargi uzsāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.
Trešdien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) tika prezentēta izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte, kurā pašvaldību skaits samazināts no 119 līdz 35. Kas attiecas uz četriem mūspuses novadiem (Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes), tad šajā projektā tie apvienoti vienā pašvaldībā – precīzi bijušā Ogres rajona robežās.
Šogad AS “Sadales tīkls” ir reģistrējusi 116 elektrotīkla bojājumus, kurus izraisīja būvniecības, lauksaimniecības, mežizstrādes u.c. saimniecisko darbu veicēji. Katrs šāds bojājums rada elektroapgādes pārtraukumu klientiem, zaudējumus AS “Sadales tīkls” un brīdī, kad tehnika ir saskārusies ar elektrotīklu, tās vadītājs vai blakus esošās personas var gūt nāvējošu elektrotraumu.
Garākas dienas, spožāka saule un dabas atmošanās no ziemas miega vieniem rada prieku un enerģijas pieplūdumu, kamēr citiem tieši otrādi – nepatīkamas izjūtas, ko pavada šķaudīšana, tekošs vai aizlikts deguns, asarojošas, niezošas acis, citkārt arī kairinošs klepus, miegainība un nespēks. Kā rīkoties, lai mazinātu ziedputekšņu izraisītos alerģiskos simptomus?
Pavasaris nāk arī ar bērzu un kļavu sulas tecināšanu. Kļavu sulas periods jau beidzies, taču bērzu sulu vēl iespējams baudīt pavisam svaigu. Jau daudzkārt stāstīts, ka šis pavasara dzēriens attīra organismu, uzlabo imunitāti, aktivizē vielmaiņu, izskalo sāļu nogulsnējumus no locītavām utt.
