Apvienotā Ādažu novada (iepriekš Ādažu un Carnikavas novads) iedzīvotāji tiek aicināti balsot par novada jauno ģerboni. Kā savulaik tapa abu novadu ģerboņi? Ko simbolizēja nēģis vecā Carnikavas novada ģerbonī, par ko vēstīja ūdensroze Carnikavas novada ģerbonī, kas attēlots jaunā Ādažu novada ģerboņa variantos?
Nav notikušas sarunas par Ropažu novada nosaukumu maiņu, apgalvo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Ropažu novada iedzīvotāji nav pauduši vienprātīgu nostāju par novada nosaukumu, liecina pašvaldības mājaslapā publicētā informācija par iedzīvotāju aptauju.
Kopš vēlēšanām un administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā apritējušas simts dienas, kas tradicionāli ir pirmais atskaites termiņš politiķu veikuma izvērtēšanai. Taču attiecībā uz pārzīmēto karti kaut ko secināt varēs labākajā gadījumā pēc gada. Pagaidām pašvaldības lēnā garā cenšas salāgot un izlīdzināt pakalpojumu, nodokļu un pabalstu izmaksu savās jaunajās teritorijās, bet par ministrijas apsolīto attīstības sprādzienu runāt vēl pāragri.
Lai noskaidrotu iedzīvotāju apmierinātību ar jaunā Ropažu novada nosaukumu, novada dome aicina iedzīvotājus izteikt savu viedokli, piedaloties aptaujā, kas notiks līdz 10.oktobrim. Aptaujā aicināts piedalīties ikviens Ropažu novada iedzīvotājs no sešpadsmit gadu vecuma un ikviens iedzīvotājs, kuram novadā pieder nekustamais īpašums vai uzņēmums.
Lai noskaidrotu iedzīvotāju apmierinātību ar jaunā Ropažu novada nosaukumu, novada dome aicina iedzīvotājus izteikt savu viedokli, piedaloties aptaujā, kas notiek no 27. septembra līdz 10. oktobrim. Iedzīvotāju aptaujā aicināts piedalīties ikviens Ropažu novada iedzīvotājs no sešpadsmit gadu vecuma un ikviens iedzīvotājs, kuram novadā pieder nekustamais īpašums vai uzņēmums.
Likums “Par policiju” pašvaldībām atļauj izveidot savu pašvaldības policiju vai deleģēt sabiedriskās kārtības nodrošināšanu citai pašvaldībai, bet neuzliek to par pienākumu. Saistībā ar spēkā stājušos administratīvi teritoriālo reformu un mainītajām novadu robežām, pilsētām un novadiem tagad jāpārskata arī policijas darbība savā teritorijā. Svarīgākais, lai gaidāmā kārtības institūciju reformēšana nemazinātu iedzīvotāju drošību un labsajūtu.
Vairumā pašvaldību pēc teritoriālās reformas īstenošanas jau ir redzami ietaupījumi uz administratīvo resursu rēķina, tomēr dažviet izgaismojas arī problēmas, kas saistītas ar pašvaldību brīvprātīgo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
Vairāki Pierīgas novadi administratīvi teritoriālās reformas rezultātā kļuvuši lielāki. Dažos divi, dažos pat četri pirmsreformas novadi. Ar interesi sekojam līdzi, kā sokas, darbus pārņemot un reorganizējot.
Stājoties spēkā administratīvi teritoriālajai reformai, lielākajā daļā Latvijas pašvaldību izveidojusies nevienlīdzīga situācija ar sociālajiem pabalstiem, jo līdz pārejas perioda beigām, kas ir 2022. gada vasara, spēkā joprojām ir attiecīgā novada saistošie noteikumi par sociālās palīdzības apjomu, kārtību un saņēmējiem. Sākoties skolai, aktuāls ir jautājums par vecāku līdzmaksājumu bērnu ēdināšanai. "Rīgas Apriņķa Avīze" aptaujāja Pierīgas novadu speciālistus un noskaidroja, ka situācija atšķiras pat viena novada ietvaros – vienā skolā visi bērni bez izņēmuma saņem brīvpusdienas, bet blakus skolā tajā pašā novadā vecākiem jāmaksā.
Jau mēnesi Latvijā ir spēkā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ieviestās izmaiņas, proti, līdzšinējo 119 pašvaldību vietā nu ir 43. Lai gan izskatās, ka administratīvi teritoriālās izmaiņas aptver gandrīz visu Latviju un adreses mainīsies pilnīgi visos novados, tomēr ir 15 pašvaldības, kuras šīs izmaiņas neskars nemaz, jo novada robežas un administratīvi teritoriālais iedalījums netiek mainīts.
