Menu
 

Objekti filtrēti pēc datums: Piektdiena, 07 Februāris 2020

Lielā talka šogad norisināsies 25. aprīlī

  • Publicēts Vide

25.aprīlī jau divpadsmito gadu pēc kārtas norisināsies Lielā talka, kuras ietvaros tiks vērsta uzmanība uz apkārtējās vides sakopšanu un labiekārtošanu, tajā pašā laikā domājot arī par Latvijas ilgtspēju un virzību iepretim zaļākās valsts pasaulē statusam. Kā informēja talkas rīkotāji, viens no 2020. gada Lielās talkas vadmotīviem ir “Sakop savu sētu, Tava sēta – Latvija".

Lasīt vairāk...

Medemciema iedzīvotāji nepiekāpjas

Olaines novada Medemciema iedzīvotāji ir uzsākuši parakstu vākšanu, iebilstot pret VAS “Latvijas valsts ceļi” ieceri uzsākt darbus uz autoceļa A8 (Jelgavas šoseja) pie pagrieziena uz Medemciemu, lai ieviestu satiksmes organizācijas izmaiņas. Projekts paredz likvidēt kreiso pagriezienu krustojumā, braucot virzienā no Rīgas pa Jelgavas šoseju, lai iegrieztos Medemciemā. Iedzīvotāji uzskata, ka VAS “Latvijas valsts ceļi” nav plānojusi izmaiņas tā, lai uzlabotu satiksmes drošību un automašīnu plūsmu, kā arī nav izvērtējusi šo pārmaiņu atstāto ekonomisko iespaidu uz iedzīvotājiem. Savukārt VAS “Latvijas valsts ceļi” turpina apgalvot, ka šajā gadījumā prioritāra ir drošība, nevis iedzīvotāju ērtības.

Savākti apmēram 800 parakstu

“Medemciemā deklarēti gandrīz 1200 iedzīvotāju, daļa no gandrīz 2000 nekustamo īpašumu ir vasarnīcas, tāpēc ietekme uz iedzīvotājiem ir daudz lielāka,” uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumu par to, cik daudzus iedzīvotājus skars iecerētās satiksmes organizācijas izmaiņas, atbildēja Medemciema iedzīvotāju darba grupas pārstāvji. Turklāt viņi uzsver, ka šīs satiksmes izmaiņas skars arī daļu Baložu iedzīvotāju, kur dzīvo apmēram 7000 iedzīvotāju. Brīdī, kad “Rīgas Apriņķa Avīze” apkopoja jaunāko informāciju, bija zināms, ka pret plānotajām izmaiņām savākti 780 paraksti.

Piedāvā pārdomātākus risinājumus

Medemciema iedzīvotāji uzskata, ka satiksmes drošība minētajā ceļa posmā ir jāuzlabo, taču tas jādara citādi, nekā to piedāvā veikt “Latvijas valsts ceļi”. Diskusijas ir izraisījusi iebraukšana Medemciemā, braucot no Rīgas puses. “Latvijas valsts ceļu” piedāvātajā variantā kreisais pagrieziens tiek slēgts, un tiem, kuri vēlas nokļūt Medemciemā vai Baložos, ir jābrauc līdz Rīgas apvedceļa divlīmeņa krustojumam, jāuzbrauc pa labi uz autoceļa A5 un tad atkal lejā uz A8.

“Drošība ir mūsu sabiedrības prioritāte, tādēļ 30. janvārī 35 Medemciema iedzīvotāji izbrauca minēto maršrutu, mēģinot saprast, kādu iespaidu šis jaunais maršruts atstās uz turpmāko ikdienu. Astoņos gadījumos autovadītāji saskārās ar avārijas situācijām, braucot lejā no A5, sakļaujoties ar A8 virzienā uz Rīgu, kur ieskrējiena josla tiek dalīta ar bremzēšanas joslu satiksmei, kas no A8 dodas augšā uz A5. Ātruma atšķirība šajā punktā ir no 40 km/h līdz pat 90 km/h. Vēršam uzmanību, ka šis satiksmes mezgls jau ir būtiski noslogots un maksimālās noslodzes stundās katru dienu radīs bīstamas situācijas, kas atkal novedīs pie satiksmes negadījumiem. Tādējādi galvenais jautājums par satiksmes drošību NAV atrisināts,” savu nostāju pamato Medemciema iedzīvotāji.

“Mēs neesam vienaldzīgi pret situāciju Medemciemā. Risinājumam ir maksimāli jāsamazina visi esošie riski cilvēku dzīvībai un veselībai, tāpat tas nedrīkst atstāt negatīvu iespaidu uz Eiropas nozīmes ceļa satiksmi, un visbeidzot tam ir jābūt ekonomiski samērīgam,”, “Rīgas Apriņķa Avīzei” atzina Madara un Ivo Grīsniņi-Grīšļi.

Tāpat esot radies jautājums par operatīvo transportlīdzekļu piekļuvi Medemciemam. Piedāvātajā variantā arī operatīvais transports, kas lielākoties brauc no Rīgas, brauks aptuveni 10 minūtes ilgāk. Ugunsgrēka vai veselības problēmu gadījumā tas var būt kritiski. Iedzīvotāju veselība un īpašums tiks pakļauti papildu riskam. Iedzīvotāji uzskata par absurdu piedāvāto risinājumu, ka operatīvais transports uz Medemciemu brauks pa ceļa pretējo pusi, kur pretī operatīvajam transportam ar ātrumu 90 km/h (vasarā 100 km/h) trauksies aptuveni 12 000 automašīnu diennaktī. Tas nav droši.

Iedzīvotāji uzsver, ka viens no būtiskākajiem ieguvumiem no krustojuma slēgšanas ir fizisku barjeru uzstādīšana, lai nevērīgie gājēji būtu spiesti izmantot tuneli, nevis mēģinātu šķērsot sešu joslu šoseju, rupji pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumus (kas diemžēl jau ir beidzies letāli).

Pašreizējais risinājums nestu zaudējumus

VAS “Latvijas valsts ceļi” pasūtītajā ietekmes izvērtējumā ir aprēķināts, ka konkrētās pārmaiņas 20 gadu laikā tautsaimniecībai radīs papildu izmaksas 5 miljonu eiro apmērā, kas šajā gadījumā pārsvarā gulsies uz Medemciema un Baložu iedzīvotāju pleciem degvielas, laika, amortizācijas un iespējamo negadījumu rašanās rezultātā.

Būtiska ir arī negatīvā ietekme uz vidi, ko atstās šie lieki nobrauktie 2,5 miljoni kilometru gadā (7 km x 30 dienas x 1000 automašīnas x 12 mēneši).

No ekonomiskā viedokļa iedzīvotāji kā būtiskus uzskaita šādus apsvērumus:

  • no katras ģimenes budžeta tas prasīs 20–80 eiro mēnesī atkarībā no automašīnu skaita un braukšanas reizēm (degviela);
  • paildzināsies mājās nokļūšanas laiks – katru dienu 7 minūtes jeb 3,5 stundas mēnesī uz vienu automašīnu;
  • samazināsies īpašuma vērtība (jo tas atrodas “tālāk”), līdz ar to sabremzēsies apdzīvotās vietas attīstība;
  • sadārdzināsies kravu piegādes;
  • pieaugs taksometra pasūtīšanas izmaksas un atbraukšanas laiks;
  • sabiedriskais transports, visticamāk, kļūs dārgāks, iespējams, arī kursēs retāk vai vispār tiks atcelts (maršruta taksometrs Nr. 5173 Rīga–Medemciems);
  • apsardzes pakalpojums kļūs dārgāks un atbraukšana ilgāka.

Tāpat iedzīvotāji uzsver, ka VAS “Latvijas valsts ceļi”, piedāvājot Medemciema iedzīvotājiem apgriešanās punktu divlīmeņu krustojumā ar autoceļu A5, nav ņēmusi vērā to, ka konkrētais krustojuma atzars tiks rekonstruēts “Rail Baltica” ilgtermiņa projekta sakarā, tādējādi jautājums par apgriešanos būvniecības laikā vispār nav ticis skatīts.

Olaines novada pašvaldība vienisprātis ar iedzīvotājiem

Olaines novada pašvaldības domes priekšsēdētāja padomnieks Kristaps Kauliņš, stāstot par minēto problēmu, uzsver, ka Olaines novada pašvaldība atbalsta to, ka beidzot tiks veikta šī krustojuma rekonstrukcija, jo diskusijas ar VAS “Latvijas valsts ceļi” par rekonstrukciju, uzlabojot satiksmes organizāciju un drošību šajā krustojumā, norit jau kopš 2015. gada. “Pašvaldība gan līdz galam nav apmierināta ar šādu risinājumu un nav to saskaņojusi. Olaines novada pašvaldība, ņemot vērā to, ka VAS “Latvijas valsts ceļi” jau sākotnēji atmeta divlīmeņu mezgla izbūves iespēju, izvirzīja trīs prasības:

  • ir jālikvidē visi kreisie pagriezieni un jāizveido barjera un nožogojums, lai izslēgtu transporta un gājēju kustību;
  • jāizveido autobusu pieturvietas platforma un gājēju celiņš līdz tunelim;
  • jāparedz apgriešanās vietas abiem braukšanas virzieniem.

Pēc projekta redzam, ka pilnībā tiks izpildītas visas prasības, izņemot vienu – VAS “Latvijas valsts ceļi” nevēlas veidot apgriešanās vietu virzienam Rīga–Medemciems, t. i., lai nokļūtu no Rīgas Medemciemā, tā vietā piedāvājot maršrutu līdz Jelgavas šosejas (A8) un Rīgas apvedceļa (A5) divlīmeņu mezglam. Šādu risinājumu neatbalstām, jo esam izvērtējuši un sapratuši, ka piedāvātajā risinājumā novirzīt transportu līdz Jelgavas šosejas un Rīgas apvedceļa krustojumam nav pietiekami droši – ieskriešanās un bremzēšanas joslas ir par īsu un, izbraucot atpakaļ uz autoceļa A8, veidojas krustošanās ar transporta plūsmu, kas brauc no Jelgavas virzienā uz Jūrmalu. Līdz ar to šeit ir krustošanās konfliktpunkts un potenciālas iespējas autoavārijām, turklāt tehniski ekonomiskā izvērtējumā ir redzams, ka risinājums 7 km līkuma dēļ ir nesamērīgi dārgs un 20 gados tas ceļa lietotājiem, pamatā Medemciema un Baložu pilsētas iedzīvotājiem, izmaksās līdz 15 miljoniem eiro,” atzīst K. Kauliņš.

Pašvaldībā uzskata, ka labākais risinājums būtu divu līmeņu satiksmes mezgls, kura projektēšanu un būvniecību tā gatava atbalstīt gan organizatoriski, gan finansiāli. Tā kā divlīmeņu satiksmes mezglu izprojektēt un izbūvēt nevar viena gada laikā, ir nepieciešams pagaidu risinājums, lai nodrošinātu drošu un ekonomiski pamatotu nokļūšanu no Rīgas uz Medemciemu un Baložu pilsētu, un to var panākt ar otras apgriešanās vietas izbūvi Jelgavas virzienā. “Šādu argumentētu viedokli jau iepriekš esam pauduši arī Satiksmes ministrijai un VAS “Latvijas valsts ceļi”, taču pagaidām nav izdevies pierādīt un pārliecināt par šāda risinājuma izbūvi. Arī šobrīd pēc publiski sniegtās informācijas par plānotajiem darbiem atkārtoti mēģināsim pārliecināt Satiksmes ministriju un VAS “Latvijas valsts ceļi” par nepieciešamību mainīt plānotos darbus, paredzot visiem satiksmes dalībniekiem droša un ekonomiski pamatota risinājuma izveidi šajā posmā,” sola Olaines novada pašvaldības pārstāvis.

Drošība pret ērtībām

VAS “Latvijas valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumu par to, vai uzņēmums būtu gatavs pārskatīt un mainīt iecerētā satiksmes mezgla izbūvi, ņemot vērā iedzīvotāju neapmierinātību, atbildēja, ka šajā gadījumā būtiskākais ir satiksmes dalībnieku drošība: “Apzināmies, ka šis būs nepopulārs lēmums un iedzīvotāji, visticamāk, paudīs savu neapmierinātību ar to, ka tiek likvidēts taisnākais, lai arī nedrošākais, ceļš uz ciematu. Tomēr satiksmes drošības paaugstināšana un izglābtās dzīvības ir svarīgākas par ikdienas ērtībām. Turklāt jāņem vērā, ka atbilstoši veiktās izpētes datiem, kreiso pagriezienu šajā krustojumā veic aptuveni 300 auto dienā, savukārt satiksmes intensitāte uz Jelgavas šosejas ir 27 000 auto diennaktī, tādējādi sanāk, ka 300 braucēji, kam vajag nogriezties, apdraud sevi un 27 000 pārējo braucēju.” 

VAS “Latvijas valsts ceļi” neatbalsta iespēju būvēt divlīmeņu šķērsojumu, kas ir viens no pašvaldības un iedzīvotāju piedāvātajiem risinājumiem problemātiskajam kreisajam pagriezienam, arī finansiālu apsvērumu dēļ: “Ņemot vērā finansējuma deficītu, divlīmeņu šķērsojuma izbūve šajā krustojumā tuvākajos gados nav reāla, ja vien pašvaldība nav gatavo to finansēt. Divlīmeņu šķērsojuma izbūves gadījumā būs arī jānojauc vairākas dzīvojamās mājas Medemciemā. Kā arī divlīmeņu šķērsojuma izbūves gadījumā pašvaldībai un iedzīvotājiem būs jārēķinās ar to, ka iela, kas iet cauri Medemciemam, automātiski kļūs par tranzīta ceļu, kas savienos autoceļus A7 un A8 un satiksmes intensitāte ciematā ievērojami pieaugs. Ja pašvaldība ir gatava finansēt infrastruktūru, pastāv iespēja izbūvēt tuneli zem Jelgavas šosejas tikai vieglajam transportam, kā arī pievedceļus tam.

Šāda projekta izmaksas ir aptuveni viens miljons eiro, un, ja pašvaldība uzskata, ka tai šāds risinājums ir jārealizē, VAS “Latvijas valsts ceļi” no savas puses sniegs organizatorisko atbalstu, kā arī ļaus veikt būvdarbus ceļa nodalījuma joslā. Jāatzīmē gan, ka līdz šim mēs neesam saņēmuši oficiālu priekšlikumu no Olaines novada pašvaldības par gatavību finansēt kādu no minētajiem risinājumiem, tas ir izskanējis vienīgi publiskajā telpā,” – šādu atbildi “Rīgas Apriņķa Avīzei” sniedza VAS “Latvijas valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.

Lasīt vairāk...

LTRK: Investīciju sekmēšanai daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa būtu jānovirza pašvaldībām

Lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pozitīvāka attieksme pret investīciju ienākšanu Latvijā, daļu no uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) varētu novirzīt pašvaldībām, un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) sadalīt pašvaldībai gan pēc dzīves vietas, gan darba vietas, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Lasīt vairāk...

Baldones novada domes priekšsēdētājs pieķerts melos?

Baldoniete un Baldones novada pašvaldības domes deputāte Viola Āboltiņa (Latvijas Zaļā partija) atsūtījusi “Rīgas Apriņķa Avīzei” savus secinājumus par to, ka novada pašvaldības vadītājs Raimonds Audzers (“Jaunā Vienotība”) varētu būt melojis Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, kad 2020. gada 24. janvārī notikušās sēdes laikā pauda viedokli par to, ka Baldones novadu racionālāk būtu apvienot ar Iecavas, nevis Ķekavas novadu. Vēl deputāte savam domes priekšsēdētājam pārmet nelikumīgu personas  datu iegūšanu…

Lasīt vairāk...

Eksperts: Šodienas skolēnu rezultāti ir sekas nepaveiktajam pirms 15 vai 20 gadiem

Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpinājis kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē. Šī brīža rezultāti ir sekas darbībām vai bezdarbībai pirms piecpadsmit vai divdesmit gadiem, tāpēc arī cerēt uz straujiem rezultātiem gada vai divu laikā būtu naivi. Ar labo gribu vien nepietiks, būs vajadzīga mērķtiecīga rīcība, lai ieceres mācību satura pārmaiņās būtu nodrošinātas arī ar nepieciešamiem resursiem gan esošo pedagogu profesionālajā pilnveidē un jaunu skolotāju piesaistē, gan mūsdienīgas mācību vides izveidē katrā klasē.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.